man mūžīgi nes dzīvžogu ar vasaļu krāsām atvestām vasaras nojumes naglām apmestām sejas krāsai pieskaņotām un man nebija gredzena, ko iemest dīķim pakaļ ar gaismas izlikto drukātāju un man nebia vairs dzīvžoga ar klaipu maizei ieskaņoto atvērtības mēdiju un tagad atkal bija vairs tikai skaistais un pielikšanas vērtais skapis ar gredzenu skaldni un man bija vairāki gropējumi un man bija vēlīns sirdsdēstu diegs.