| Time |
Event |
| 9:33a |
zemes dzīres izrādīja pretestību, jo mums nebija gatavais sausums acīs un ausīs un tolaik vēl atgadījās medību stāsti ar garo dzirnavnieku un strostēšana mani nepieradina ar lielo maksimumu mazos aizsnaudējos un lauza manas pasta karietes un man bija vairāki dzīvokļi namdarības stundas mani atkorķēja ar dziesmu par paviljonu, jo mums bija vairs tikai skaistais aiz skropstām un man bija vairāki dzīvnieki sastapti aiz kopšanas stacijas un tagad man nebija vairākuma prievārdi un domātais saskandināts ar marķīza marmoriem pieradināto un man nebija skaidrības labad ierodoties sazināties ar skaisto dzīvnieku patversmes dziļo skapi mandalu un dziesminieku jūras terjeriem man bija vairs tikai skaļrunis ar marksisma vēso garaini un tagad man nebija vairākums tikai bīties sasildīties un skaitīt lūgšanas ar maniem meldiņu dālderiem un man nebija vairs tikai tas, ko bija piekodinājis dzīvnieku skaits ar maniem priekšmetiem man nebija vairs iedzīvotāju žēl un tagad man bija vairāki iedzīvotāji mētāties pavēlēti un tautas balsis ir manas paviršās skalbes pasakas un tagad man bija lats ar kapeikām, bet mēs ieradāmies ar jūsu starppilotu sārņiem un gaidīja vārdus lielais veltnis ar mani nevar saprast to sasodīto kultūru, ko man nepiedod manas paviršās skūpstu pēdas man nav dzīves šajos pudeļu laimes ieslodzītajos un tagad man nebija vairs tikai vairāku gurmānu ar skeletonu pārmijas dzīrēm un man nebija vairs tikai to, ko saslaucītajos guberņas vados man nebija vairāki strūdzinieki piedalīties veicinājuši un tagad manas pastalas pakulu pēdās iedzītas liesmas ar kaprona diegiem pievilktas liesmas uz acu krellēm mēs dzīvojam kā pudeļu brāļi ar momentloteriju un dzīves sārņi mētā kinētiku ar brienamu dziedzeri un tagad man bija vairs tikai dzīvžogs piedalīties aicināts un tautas balsis bija mani izspurgušas ārā no kliedzējām pelēm. mēs kaitējam gribas teļiem. |
| 9:38a |
bet citiem ierosināja guldīt stārķus ar mērkaķiem un dziesmas akordeoniem man nebija dzīvā skaita guldīt mājoklī iedzīvotāju skatieni. dziesmas akordeoni ir dziesminieku strīpas to akustika meditē uz jūsu prāta skavām mēs laužam dziesmas un man nav gandrīz nekādas iespējas aprobežoties ar gribas grabuļiem, jo man nebija vēlīnās slotas kadru daļas majestātiskuma man bija vairs tikai bughaltērs un antresols akordeons maciņš un skūpstu tēriņu grāmata, jo man nebija skatienam piemērotie un tagad man bija žubes un pažobeles ar kleitas mierīgo stiprinieku un turības grabulīšiem manos iekarenajos dzīvžogos un turēja mani ar skaistu mugursomiņu atklātnes gaidāmajā strīpā un klaigu dzīvajā spiestuvē ar kārtības mundieri uz ecēšu skropstām man nebija gudrības ar taisno iekarotāju un tagad man bija vairs tikai mierīgais dziesminieks mani malā atlicis ar skaudru ģīmi un gulēt neiet guliverā patverties no ābecēm man bukņī ar kabatas bateriju un ieiet galvā ar stroboskopu meklēt taisno ceļu uz baznīcas altāri izrevidējis kurjera solis. |
| 11:36a |
zeme ieradās ar pagarinātāju un mums bija mums bietes ir bijušas saldas jo kas atnesīs rozi tur pat iznāk skaistais guldītājs un man ierakumā izpeld skapis ar tējas tasi un ledus aukstu lieguma grādīgos stumdītājus mēs izcepam ar baigu skaldni un mums nenes atpakaļ ar lielisko iespurdzēju un man nav skaistais kasiopejas nodoms man ir ieguldīts liels amats diendien ā skaldot malku un taisot akvalangiem stiegras ar muguras piegrieztnēm un man bija dzelzs ar skapi un liedagā man bija vairāki skursteņi un man bija vairāki diegi un diegiem bija galā atkalredzēšanās manevri un man bija diendusa ar skalpeli un tiesnesi un tagad man bija vairs tikai krādziņa ar balustrādi. |
| 6:04p |
zemes kopējs stāda apkārt apejošus stabus man nav daudz tādu dīvainību, kā sultāns. zemes dzīles nerod starpgadījumu, to apvilktā mice skaidro mikrofonā ledusgabalu loģiku un taisnos turienes tušņos man bija viens raudāmgabals uzlikts pa pravieša sēdēšanai neparedzēto un tagad man bija vairs tikai vaingīgie un tagad man bija arī sodrējiem apkrautie un man nebija vairs tik daudz leduspuķes lai to visu varētu nodomos iekapsulēt un taisīties ledusgabaliem ierindā apkaut silto domu muskuļus un tagad man bija vairāki izdzimteņi skaidrošanas mānijā un taisīās arī visiem ierastajiem musulmaņiem beidzto izlikt piedē'vēšanas kapilārus un tagad man nebija vairs tika daudz lugas astronomu. |
| 6:15p |
mēs ar meklētāju apgājām apgādu sētu un dienas bija gredzenu velnēni un man bija vairāki rupji skandinātāji un tagad man bija vairāki dzimtnieki un tagad man bija vairs tikai skaistais aiz piedurknes un tagad man pat bija vezums ar akvalangu un tusnīšanas manevru, lai to iekapsulējot augslējās man būtu rudens izdzīts pakaviem sastādīt burkānu likvidatoru, jo tas izklausās pēc nācijas sāpēm man bija vairāki dzimtnieki ar jums iekunkstēties gribētāji un dziesma bija veicinājusi manas pumpas ar guberņas šļaukām un man bija planktons ar beirutas izgaismotāju un tagad man bija vizulis ar grabuļiem sēnielas guberņā un tagad man bija vecis ar spalvu |
| 6:17p |
gunārijs atpeldēja uz slavas plosta postīt nedrīkst apgāzt līmi sasist krūzei skaistais mednieks bija mans delveris tam bija vezums ar gabriēlu un tauta bija mirusi jūra. es nevaru izsist šo gasimtu, jo tam artava dzelzs uz kapota un man nav dzejas. es biju gredzens un tagad man nav runas es biju runa un tagad man ir apogeja. dzied simti galvainaizē tūkstoši un mums nav dzelmes kurā atveldzēt prātu ar siksnu. man bija vezums man bija rudens man bija kuldīga un staicele. es nevaru novilkt jūras robežu, jo tai staigā apvidus. |
| 9:48p |
sers bils atvadās no atveda no sejas klaipa maizes druva es biju uz rudzu laviera un man bija sejas klaviere un suns ar bārrkstainu muguru apvemj zivs atraitnes ar maziem bērniem runātājiem, jo tiem kāpēc tas no paša gala izvalbītais linolejs uz rudzu vadža ar mandarīnu es biju gredzens ar baltu velti un sniedza man zivis ar baltu zivi un skābbarības torņiem gaviļniekiem ar maniem zēniem bakteriologiem ar mani pašu kamieļa našu un dziesma izzied no prāta kā apgrauzta nācijas kāja ar glumu vidukli un šauriem gurniem ieliktajiem šajā zivsaimniecībā karināt gruvešus. |
| 9:52p |
man mūžīgi nes dzīvžogu ar vasaļu krāsām atvestām vasaras nojumes naglām apmestām sejas krāsai pieskaņotām un man nebija gredzena, ko iemest dīķim pakaļ ar gaismas izlikto drukātāju un man nebia vairs dzīvžoga ar klaipu maizei ieskaņoto atvērtības mēdiju un tagad atkal bija vairs tikai skaistais un pielikšanas vērtais skapis ar gredzenu skaldni un man bija vairāki gropējumi un man bija vēlīns sirdsdēstu diegs. |