viena no jocīgākajām naktīm mana mūžā.jeb ceļš naktī.mājup.
pie brīvības pieminekļa satikts krievs no Maskavas.
pirms tam izlūkgajienā uz jaunu vietu palēkāts ar sapošo roku, līdz sāp tā, ka nejūti vai sap vai nesāp.domājot par visu un neko, lenām tipinot pār tiltu.
sevī iegrimusi un uz kāda streipuļojoša krieva aicinājumu - iet kopā, spītīgi klusēju un parkāpusi pār nožogojumam - gaju pa tilta vidu.
brīžos, kad gribi būt viens - vienmēr būs kads, kas domās - tā nav labi.
pils.banka.kazarmas.bastejkalns.brīvības piemineklis.
kads atkal iztraucē jautājot - vai jūs runājat krieviski?
bez akcenta es varu pateikt tikai dažās lietas - es to zinu.es to nezinu.tagad arī to es zinu.
ja tajā nakts vidū redzējāt divus cilvēkus aktīvi žēstikulējot, dikutējot mildas pakajē krieviskiangliski par latviešiem,krieviem,mildu,godasardzes formām,latviešu meitenēm,maskavas biznesmeņiem,naudu,vēsturi,ameriku,mīlestību,dzīves jēgu,... - tie laikam jau bijām mēs.

mājās vislabāk.un silta tēja.un savējie.
bet ir brīži,ko mes atceramies cauri gadiem...it kā parastas dienas.un it kā parastas naktis.nodzīvotās.


ir cilvēki,ko mums jāsatiek.


http://www.musicismyboyfriend.com/mp3z/02-BoysOfMelody.mp3