secināju, ka šoziem dikti daudz ir riteņbraucēju.agrāk nebija.vai ar viņus neredzēju.vai arī es braucu citur.
nezinu kādēļ vienmēr pusslima es izdomaju atkal kaut kur traki vālēt ar riteni pa sniegiem.ta ir vienmēr.uzgribās.un vajag.pārdzīvojumi aizmirstās.min.min.min.izārdies pa sniegiem un dubļiem.zampām.kamēr pofig par šo pasauli.izskrēju.nu dubļaina mugura.slapjas kājas.un apjausma par to,kas būtu jādara.un kā.
bildēju.un zinu,ka būs izstāde.
un dažu doma,ka man nevajadzētu rakties radošajā darbā tik daudz,bet drīzāk - ar saukli - Cherche l'homme! kā jau jaunai neprecētai.lai neesot jānožēlo.ha!atnāks tas,kam jāatnāk.ja nav tas ko meklē vai pazaudēts neatrasts - nevajag neko.man nav ko nožēlot.
un pajaucieties tik vēl mana dzīvē...pasaules policija.
pilsoņa pienakum,ieskrienies ar apgrieztu galvu savos nožēlojamos tapsetajos taisnajos skrejceļos pēc priekšrakstiem.kamēr spēšu - iešu, kur gribēšu.un teikšu, ko gribēšu.vai klusēšu, kad gribēšu.
sēdiet savos siltajos birojos.siltajās mājās.siltajās mašīnās.siltajos klubos.man piekāš jūsu siltā dzīve.



http://evil.hardcore.lt/mp3/FOD/2002/track02.mp3