parasti armīns neatpazīst visādus ansamblīšus, ko es te lieku, bet hidden cameras uzliku un atpazina. un pat atpazina to dziesmu, kuru klausījāmies teddy awardā. tad nu esmu to dziesmu beidzot atradis, lieliska dziesma - boys of melody - no viņu pirmā albūma the smell of our own.

sudrabas faktors!

zatlers šodien atlaida saeimu un visu laiku piesauca punktu. bet punkts ta anglijā!

jāiet pamīzt pirms tās zatlera runas.

ugunsgrēkā rafalsons dejo ar dejotāju oksanu, un oksana viņam saka - ņesmotrite v ņiz! - bet rafalsons gramstās gar viņu un saka - ja ņe mogu, u vas takije krasivije glaza!

jaunā lady gaga ir ok. pārsvarā albūma vidus no judas līdz fashion baby. amerikanos vispār izklausās pēc cipļonok varenij cipļonok žarenij versijas. pirmoreiz albūmu klausoties likās baigā la stampa, bet pēc ceturtās jau skaidrs, ka gaga visu laiku nemočī, bet arī intonē. nu tur - bonija tailere, kortnija lova, britnija, gwena, new order un erasure, vitnija hjūstone i wanna dance with somebody stūrītī uz kreka, bet visvairāk jau madonna. madonnai ir ko pašausmināties. ne jau par melodiju plaģiātu, bet tieši par to intonāciju. tas ir tik personiski. tā jau britnija jauno izdeva, tagad vēl gaga ieliek. dažas dziesmas pat varēju iztēloties, kā dziedātu tādu materiālu morisejs, reliģiskās tēmas un gouvernment hooker. nu tur tekstu - i'm as free as my hair.

noklausījos lady gagu, uzliku cazwell. tas tāds geju hiphops, kuru atklāju ar divu gadu nokavēšanos. bet joprojām labs.

liepu sēkliņas iekrita miklā zemē. pēc brīža viena no viņām iesāka: — man šeit ir par mitru un karstu, es vairs negribu gulēt zemē, es atkal gribu lidot!
pirmai pievienojās otra: — man arī te nepatīk, man zeme spiež plecus, es arī gribu lidot!
sēkliņas nebija pieradušas pie zemes un tumsas, tāpēc strīdējās ar zemi. viņām pievienojās citas sēkliņas, un drīz jau visas klusi dudināja: — mēs prasām vēju, mēs gribam lidot...

ak, kur gan redzētas tik nepacietīgas un neaudzinātas sēklas!

pēc kāda laika viņas nogura vaidēt un ņēmās dīdīties. dīdījās, dīdījās, kamēr apdīdījās galīgi ar kājām gaisā. un vislielākā nelaime bija tā, ka tai laikā, kamēr sēkliņas strīdējās ar zemes māti, viņas vairs nebija sēkliņas, bet saknītes un asniņi. tā saknītes izrādījās virspusē, bet asniņi zemē. tad nu gan nākamajām liepām gāja grūti. nebija jau viegli augt un dzīvot kājām gaisā. saknītes tiecās uz augšu un katra, pat vismazākā, pārtapa par zariņu, bet asniņi smakdami urbās dziļumā.

un tad notika brīnums. uz katras saknītes-zariņa uzplauka pa zaļai lapai, kas līdzinājās sirdij. tie bija svētki visam liepu bariņam. kociņi aiz prieka pieņēmās garumā un brieda resnumā. bet tad atnāca dārznieks un apgrieza liepām zarus, apzāģēja viņu sapņus ar zaļajām ilgām pēc saules. varbūt tāpēc, ka saknes bija izstiepušās pārāk garas. varbūt par sodu agrāk nepacietīgajām sēkliņām. cilvēks un zeme ilgi piemin ļaunu. kāpēc visu savu koka mūžu mocīties savas karstās jaunības dēļ? bet ko sev varēja līdzēt izkropļotās liepas ar apgrieztajiem sapņiem? bijušo vairs neatgriezt.

un tā vēl joprojām ačgārnās liepas aug ezermalā auksta, mitra vēja appūstas. to saknēs dzied putni, bet lapu sirdīs atspīd saule... vesels parks nelaimīgu koku, kas sāpēs izstiepuši savas apzāģētās rokas pret debesīm, lūgdami palīdzību gaismai un siltumam.

nacionalajā bibliotekā atradu savu pirmo publikaciju 1983. gada pionierī.

pienenes šogad ir gigantiskas.

ozoliņš aizbrauca uz salidojumu, bet bargais sēdēja mājās un uztraucās. pulksten 3.06. pienāca īsziņa - neuztraucies! armīns. bargais izlasīja, nosprieda, ka gramatika kārtībā, spēja nosūtīt arī, tad jau viss kārtībā. likās atkal gulēt. pulksten 3.22. pienāca vēl viena īsziņa. bargais sataustīja tumsā telefonu, īziņā atkal bija rakstīts - neuztraucies! armīns.

ozoliņš aizbrauca uz mākslenes salidojumu, oficiālajā daļā uzkāpa uz skatuves nostājās un klusējot stāvēja. publika aplaudēja, un viens nepazīstams džeks no pirmajām rindām īpaši aktīvi.

viens puisēns apraka zemē mašīnīti. ozoliņš pienāca klāt un teica - tikai neturi viņu tur ilgi, jo tur sāks dzīvot slieka.

ozoliņš raud un saka, ka cilvēks, kam patīk skaistums, nevar būt mākslinieks.

eirovīzijas balsošanas laikā priekā salecos ikreiz, kad īru dzēki dabūja labu atzīmi, bet kaut kā pilnīgi ambivalenti mana favorīte bija spāniete. jo man ārprātā patīk kā skan spāņu valoda, dziesma bija jestra un tāda kā neobligāti nesvarīga un veči, kas kratīja savus bon bon fonā arī nebija nekādas plastilīna vārnas, bet normāli noauguši bārdaini veči. manā uzskatā pačkas kratīt drīkst tikai tādi, jo visādiem caur šļauku izvilktiem gejiem kā krievu gadījumā tas izskatās vienkārši anāli.

vizuāli vissmukākā bija balinātā ungāriete, jo viņai bija vīrišķīgi vaigu kauli kādi parasti ir dragqueen.

burvju kalns ievilka, vajadzēja tikai mazliet pierast. vienā vietā jau smējos, lai gan grāmata it kā nav no smieklīgajām. bet tas ir rādītājs. man. tā smiešanās nopietnās grāmatās. jo ja nopietnā grāmatā var smieties, tad tā ir laba nopietnā grāmata. tā savulaik smējos lasīdams dostojevska besus. braucu autobusā, lasīju un nevarēju noturēties - kratījos no smiekliem, apkārtsēdošie jau sāka ieinteresēti skatīties. tagad atkal. pilnīgi tēli parasti ir gan nopietni nesmieklīgi, gan smieklīgi, jo tāda tā pilnības daba. nu kaut vai tā šošā kundzes durvju dauzīšana, absolūti labi. man vispār tā šošā kundze nez kāpēc stāv acu priekšā renātas ļitvinovas izskatā, kas ir papildus bonuss no manis paša paura.

tirgoju graamatinjas kalnciema ielaa un pats nopirku graamatinju tajaa tirguu - trumena kapotes gluzhi aukstasiniigi par 50 sanjiem. ieguvums. lasiiju to kaut kad vidusskolaa, bet ko es tur vareeju saprast no diviem maniakiem. tagad gluzhi cita lieta.

bēdīgs tas makkombsa albums. kamēr saule spīd un lietas kārtībā, var noskaņai. bet ja pašam grūti un aiz loga draņķis, tad uzliec tādu mūziku un ej karies, cik skumji. tas sešdesmito gadu tembrs balsī vēl, tā kā flauta caur zārka vāku. ok, žilde saka, mēneša albums. ok, lai ir mēneša albums, bet es viņu daudz nevaru paklausīties.

eksperimentālā kārtā vakarā būs jāpaklausās arī kanādiešu ansamblis austra, par kuru vienā portālā raksta - taking the name of the latvian goddess of light - un kurā dzied sieviete ar latvisku uzvārdu - katie stelmanis. man vidusskolas gados bija draugs viens štelmanis tukumā, kurš man palīdzēja iedabūt iekšā brūnumiņu no cietās marlītes, bet tad es vienu reizi pacēlos kosmosā un paliku bāls. štelmanis man pajautāja, vai viss ar mani kārtībā, es negribēju viņu kā māsiņu zaudēt un teicu ka jā, viņš teica, ejam uz istabu uzpīpēt, bet es teicu, ejam, piecēlos un nokritu turpat virtuvē uz mutes un sāku dauzīt pret grīdu galvu. tumšs gar acīm, bet uz pakauša tāda milzīgi stipra roka, kas tik atvelk atpakaļ un triec pret to grīdu. dauzu dauzu to galvu un pie sevis tik uztraucos - ārprāts, man taču brilles uz acīm, sadauzīšu brilles. tad, kā vēlāk izdomāju, pateicu lūgšanu un varenā roka mani atlaida. pagriezu galvu atpakaļ, skatos, štelmanis stāv virs manis bālā ģīmī - kas ar tevi. nekas, tikai mazliet galva sareiba. nu labi, tad ejam pīpēt. pīpēju, nevaru, mirstu. tad štelmanis mani ietina sava tēva makšķernieka mētelī, pārmeta pār plecu kā tādu paklāju un aiznesa cauri lietainajai naktij atpakaļ uz ātro palīdzību un nolika uz kājām zemē simts metrus no ieejas, lai eju atpakaļ uz savu sanitāra darbu, no kura biju uz stundiņu atprasījies. tur arī visu nakti nogulēju savā sanitāra kambarītī starp ģipša saitēm cīnīdamies ar nāvi un baidīdamies, ka tik kāds neiedomājas un neaizved mani uz jelgavas trakomāju. no tā laika es štelmani vairs neesmu redzējis. vienreiz tikai viņam piezvanīju un teicu, ka man atkal ir brūnā marlīte savākta, bet viņš teica, ka nē, ka viņam ar mani tagad bail, un tā arī palika, nekādu štelmaņu vairs un nekādu marlīšu.

kad mājā nav interneta, lasu timotiju līriju un klausos jauno wild beasts - līrijs iemīlējies savas sievas rozmarijas acu zīlītē, bet wild beasts lasāmā iespaidā izklausās pēc entonija tantes, kura guvusi brīnumainu lsd pieredzi. žēl, ka es neesmu guvis, sasprindzinu tik dibenu un elpoju. līrijs raksta, ka ginsbergs pēc lsd no homoseksuālista kļuvis par heteroseksuālistu, tā ka taisni vai bail būtu to lsd lietot.

get real by being fake. fake is the new real. create a warholian portrait. create a message for your own tombstone. play with plastic. change your name. confess your sins and admit how fake you are. now that you’ve confessed, go to mass.

izrādās pagājšgad berlīnes kinofestivālā ir rādīta doķene - beautiful darling: the life and times of candy darling - un lūk par to man tiešām žēl, ka esmu nokļuvis īstajā vietā un laikā, tikai ar novirzi viens gads.

no rīta izlasīju pie virdžīnijas par cini mini un tikai tagad pēcpusdienā atcerējos, ka pirmajā klasē man patika meitene cine ina, un iedomājos, kā ina cine ēd cini mini, ja tas vispār ir kaut kas ēdams.

neatceros neko rakstījis par silent night bloody night - theodore gershuny 1974 uzņemto mazbudžeta šausmeni, kuru ilgi ilgi vilku no publiskā domaina, tad novilku, ilgi neskatījos, tad noskatījos un tā arī neko par to neuzrakstīju. lai gan galvā joprojām diapozitīvi. tāds, lūk, tas paradokss, ka filma, kurai pat neviens nav pieteicies uz autortiesību saņemšanu, kaut kāds pilnīgs trešs, kas mētājas tīklā katram brīvi paņemams, bet tajā pašā laikā perfekta stila filma, kurā katru kadru var apturēt un skatīties kā gleznu. šausmu tajā no šodienas viedokļa maz, bet tas, KĀ mary woronov visā savā antilopiskajā konstrukcijā pieskrien pie durvīm, atrauj tās vaļā, atkāpjas un tad stāv istabas vidū turot tievajās, viegli ieliektajās rokās revolveri, tas ir pizdec cik skaisti viņa to tur un pret to vairs nav argumentu. no tās pašas sērijas kā ļitvinova iet vai jackie curtis ēd.

filmā ir arī vorholstāri ondine un candy darling, kura īsi pirms savas nāves safilmējusies sadomazohiskās sēpijās atmiņu ainās.

filma pārdzīta no slikti saglabājušās kopijas, tāpēc attēls brīžiem švīkains, brīžiem punktains un krāsas savecējušas, bet šis ir tas gadījums.

Usually I like riding on trains, especially at night, with the lights on and the windows so black, and one of those guys coming up the aisle selling coffee and sandwiches and magazines. I usually buy a ham sandwich and about four magazines. If I'm on a train at night, I can usually even read one of those dumb stories in a magazine without puking. You know. One of those stories with a lot of phony, lean-jawed guys named David in it, and a lot of phony girls named Linda or Marcia that are always lighting all the goddam Davids' pipes for them. I can even read one of those lousy stories on a train at night, usually. But this time, it was different. I just didn't feel like it. I just sort of sat and not did anything. All I did was take off my hunting hat and put it in my pocket.
(J.D.Salinger, Catcher in the Rye)

Singer Morrissey has blasted Britain's royal family ahead of Prince William's wedding later this week, insisting he won't be watching the event unfold because the monarchy is full of "benefit scroungers."

The prince is set to wed Kate Middleton on Friday and the impending nuptials have been met with excitement from stars including Helen Mirren and Snoop Dogg, while David and Victoria Beckham will be among those in attendance.

However, the former The Smiths rocker, who is famously anti-royal, admits he can't understand the hysteria surrounding the marriage.

He tells BBC 5Live, "Why would I watch the wedding? Why would I watch it? I couldn't take any of that seriously. I don't think the so-called royal family speak for England now and I don't think England needs them. I do seriously believe that they are benefit scroungers and nothing else. I don't believe they serve any purpose whatsoever.

"The press reports from Buckingham Palace tell you that people love them, but go out now and speak to people on the street and they will laugh at you. They really will."

http://www.starpulse.com/news/index.php/2011/04/27/morrissey_slams_the_royal_family_

armīns jautā, kāds tad tam princim uzvārds. sāku meklēt un četrus vārdus atradu, uzvārdu nē. varbūt prinčiem vispār nav uzvārda, tā arī pasē rakstīts - princis tāds. gribēju rakstīt princis tāds un tāds, bet, ja jau uzvārda nav, tad tikai tāds.

princis, kas apprecējās ar pustoni.