tās politiskās diskusijas atkal tā pati vistu kūts, kur viens gailis nokliedzies kikerigū un nu sākušas kladzināt vistas - kladzina vienas, kladzina otras, vienas kladzina uz otrām, otrās uz pirmajām, kamēr kladzināšana saiet korī, vienā lielā kladzināšanā, kur vairs nevar saprast, kura uz kuru kladzina, jo visas jau kladzina kladzināšanas pēc, kamēr kladzina pašas par sevi, kādas mēs visas kladzinātājas, kladzi kladzi, visas vienā lielā masu histērijā, pašapdullinošā kladzināšanas virsskaņā un kaifā un šausmās par to kā šī kladzināšana atbalsojas varenajās vistu kūts velvēs. bet gaiļu nav. gaiļu vajag vairāk šajā kūtī. lai paplūderē vairāk tās kladzinātājas un sasēdina taču beidzot uz olām, lai taču beidz vienreiz kladzināt un sāk reāli perēt.

beigu beigās tie hipiji panāks to, ka cilvēkiem sāks nepatikt jēzus kristus mati.

kā pitchfork raksta - dramatic, distant and oddly sexual. figviņzin - varbūt tā ir kāda jauno laiku enigma.

1928.g.
vienaģimene aizmuka uz Altaja kalniem,
baidījās no represijām un terora.
Septiņdesmitajos gados viņus atrada,
rādīja pa TV, rakstīja avīzēs ar daudziem turpinājumiem.
Bet, nonākot kontaktā ar cilvēkiem no Maskavas,
viņi ļoti ātri viens pēc otra nomira.
Toreiz uzskatīja,
ka Altaja kalnos
ir ļoti tīra vide,
bet parastiem cilvēkiem
ir milzīgs daudzums dažādu mikrobu.
Ja vācu sievietes kopš dzimšanas
ir augušas absolūtā tīrībā,
tad gatavojot ēdienu no bioloģiski audzētiem dārzeņiem,
pastāv reālas briesmas,
ka var gadīties kontakts ar mikroskopiskām
ekskrementu daļiņām.

(c) TVNET

izreguleejaas latvieshu ziimju taustinjsh, apostrofs. ko dariit, kaa vinju ieinstaleeju neatceros, kaa ko paarbaudiit nezinu.

eju vest.

http://www.youtube.com/watch?v=QES-eQ4lR5U

lūk, tur ir viss - divi peģiki, emocijas, ritms, trīs dziedošas meitenes vannā un visas detaļas pilnīgi savā vietā. un kad viņš nāk pa to gaiteni to ūdeni šķaidīdams, tad tāda sajūta, ka dvēsele nāk no krūtīm ārā. ģeniālās dziesmas visas ir savā ziņā nepārspētas, šī arī tāda ir.

love to hate you

pēc seksa sāku runāt akcentā, kā helēna ugunsgrēkā.

vēss kefīrs, jē.

kas attiecas uz lemberga vainīgumu vai nevainīgumu, visvairāk liecina paša lemberga uzbrūkošās aktivitātes, plātīšanās un šovošana. skatītāji jau laikam gaida kādu vainai adekvātāku uzvedību, bet tā uzvedas parasti tie, kuri noziegušies pirmoreiz. tad nāk skola un recidīvisti jau kā par sievietēm saka - uzbrukums ir labākā aizsardzība - spēlē uz visu banku. tad nu, jo vairāk redzu viņu plātāmies, jo aizdomīgāks viņš izskatās.

ārzemēs noteikti normāli izklausās

kas ar mani notika, nezinu, bet ne no šā, ne no tā iegāju draugos fermā, visu tur uzraku un apstādīju ar japāņu ķiršiem. rakdams pat atradu kaut kādu dārgumu lādi, kuras atslēga bija pie zandas štrausas. dabūju rakstīt vēstuli, lai atnāk un uzklikšķina uz tās lādes un tad es dabonu to atslēgu. atnāca un izdarīja, atrakstīja man - vari tagad iet pēc miljona. nekāda miljona tur nebija, tikai desmit konfektes. bankā man arī kaut kāds 1000 latu kredīts, bet uztvēru to mierīgi. toreiz tieši aizgāju no fermas, jo tur parādījās tā banka un man tas tā riebās, jo man vēl tolaik regulāri zvanīja no kredītrformas par nenomaksātu overdraftu. bet tagad nu un. spēļu banka. tas jau nenozīmē, ka man patīk bankas. principā viņi izdarījuši tā, ka cilvēki bez viņiem nevar, piespiež cilvēkus glabāt savu naudu pie viņiem un tad par to atņem viņiem daļu nost. un tad saliek sev lielas algas un dzīvo zili zaļi. viņi atņem arī nabadzīgiem cilvēkiem. daudz nabadzīgiem cilvēkiem un tad paši dzīvo bagāti. man mamma pārskaita naudu uz konta - 10 latus, lai varu zupai speķi nopirkt, bet man bankā par izņemšanu atņem divus latus nost un man paliek no desmit astoņi. par to, ka viņi man atdod manu naudu. augļošana ir reāli pretīga. bet draugos ieeju, skatos man jau ziņa pienākusi - sanita rozenberga paretināja tavus laukus.

sistēma, sistēma. sistēma ir kā glorija ar puisīti, kas bēguļo pa visu ņujorku un tad kārtējā viesnīcas istabā viņa viņam saka - tu nevari uzvarēt sistēmu - aiziet pazūd un tad abi satiekas kapsētā, bet viņa jau ir it kā mirusi un atgriezusies kā vecmāmiņa. kā sistēma vajā gloriju. to es vairāk tiem, kas redzējuši šo kasavītisa filmu. vismīļākā kasavītisa filma, vislabākā redzētā filma par sistēmu.

slampē pa jāņiem būs reiniks.

reiniks pa jāņiem būs slampē.

arctic monkeys jaunais albūms saucas suck it and see. superīgs nosaukums. es jau kādu laiku atpakaļ teicu, ka sūkājot vajag ik pa brīdim pārtraukt un paskatīties uz to ko sūkā. tas saucas paņemt skatienā. paņemt mutē un paņemt skatienā. un tad atkal mutē. ik pa brīdim mainīt abas ņemšanas ir pareizais komplekts. paņemt skatienā pat ir krutāk.

arī vāciņš labs, bez kādiem liekiem murgiem virsū. tikai vārdi. vakar biju pie santas un ingmāra un ingmārs rādīja baigi labu video, kur amerikā kādi ateisti uzrakstījuši uz furgona DIEVA NAV un palaiduši pa pilsētu, bet kristieši to uzzinājuši un uzrakstījuši uz cita furgona DIEVS IR un palaiduši to lai braukā tam ateistu furgonam no muguras. un tad nu sanāca tā, ka vārdi DIEVS IR dzinās pakaļ vārdiem DIEVA NAV, bet cilvēki tur tikai tā - izmantoti kā darbaspēks vārdu savstarpējās cīņās.

morrissey-solo.com izvērsusies domu apmaiņa par moriseja saslavēto ansambli young the giant, kura albūms pitchforkā piemēram novērtēts ar 2.7 un it kā nav nekas īpašs, salīdzina ar coldplay. minot iemeslus vieni saka, ka - morrissey has a crush on the singer - citi saka - they are probably okay live - bet viens saka - he certainly didn't lose the gift of hyperbole. daudzi, protams, pieņem, ka ansamblis tiešām ir gadsimta atklājums. es arī dabūju un klausos un ir tā, ka nedaudz atgādina, varbūt, coldplay. vai kaut ko vēl citu. pat lilly allen brīžiem, frāžu beigās. tagad nezinu, kam ticēt. vismaz nekādu ekstravagantu izgājienu viņiem nav, nu tur oriģinalitāte baigā, jo tas tiešām būtu bezgaumīgi. un melodijas ir. zinot, kāds solists persietis, arī nāk klāt sava sajūta. un tas, ka morisejs to saslavējis arī iespaido. varbūt viņš tā joko - paņēma, saslavēja kaut kādu ansamblīti un tagad smejas, kā izmainījis visu viņu likteni ar vienu teikumu un kā visi noticēja.

pie ērikas palasīju ratinīkas dzejoļu krājumu un nesaprotu, kāpēc ir jāsaraksta tik daudz citu vārdu, ja kāds jau vienreiz ir pateicis - pēc kaut kā cēla nezināma sirds ilgojās, sirds ilgojās. kārtējoreiz kaut kas konkrēts, piemēram asfalts vai tramvajs, ir samočīts kopā ar kaut ko formālu un nekonkrētu, kādu kārtējo mūžību vai tālumu, pa vidu ielikts mazais pretīgais vārdiņš "kā", un kārtējoreiz lasot jābļauj - wtf te ir rakstīts, wtf tas vispār nozīmē? tas ir - kārtējoreiz vārdi nenozīmē paši sevi, bet tikai nosauc, turklāt vieni nosauc fizisku objektu, otri abstraktu, un tad tie vieni nosaukumi cenšas ar salīdzinājuma palīdzību paskaidrot tos otrus nosaukumus, it kā nepietiktu ar jau vienu nosaukšanu un tā vēl būtu jāpaskaidro ar citu nosaukšanu, un tāda dubultnosaukšana rada šaubas vai šajā neapdzīvoto apzīmētāju zupā jebkas atbilst pat savam nosaukumam. kaut kāds skanošs varš un šķindošs zvārgulis. es tā rakstīju vidusskolā, kad man vēl nebija seksa pieredzes, aiz loga bija tumšs, radio sentimentāla dziesma, bet sirds tik pilna, ka gribas milzu milzumu smelt.

ko var pateikt par john maus jauno albūmu - kāds podiņš, tāds vāciņš. šajā gan nav tādu hītu kā rights for gays, bet eho vienalga ir varens un eho ir eho. reiz attiecīgā dvēseles stāvoklī dzirdēju prāta vētras waterfall un, ja dziesma būtu skanējusi vēl mazliet ilgāk, es tagad vairs nebūtu pie pilna prāta, un kas ir prāta vētras eho pret john maus eho.

gan jau kādi simts gudrie viņa runā pamanīja ciparu maģiju, ka viņš kur tur strādājis 66 gadus un kur tur esot 60 gadus, un ja atmet nulli tad sanāk 666. vismaz es tā - diu di diu - izbolīju acis un ieskatījos tajā ģīmetnē un reāli viss žuļicīgais komplekts absolūti netraucēja iztēloties šos trīs ciparus neredzami ietetovētus uz viņa pieres. laikam kaut kāds arhetips iestrādājās, jo diezi vai viņš kādas bērnu asinis ir dzēris, bet kaut kas iekšā teica, ka ir, un es es skaļi bļāvu uz žurnālistiem presenē - nu pajautājiet, pajautājiet, vai jūs bērnu asinis dzerat?

mūzika jau nav prāta disciplīna, bet emocionāla. kad lasi mūzikas kritiku, iedomājies, ka lasi par seksu un tas ir. vispār man ir cieņa jau pret jauno blondie, jo sākumā biju diezgan aizdomīgs, bet vakar iemetu pleilistē kopā ar trīsdesmit citiem albūmiem uz repīt un kad uzgriezās blondie jutu patīkamu pārmaiņu, tā šorīt pamodos ar sajūtu ka labs albūms, ar steigu ieslēdzu kompi un uzliku. bet sākumā sēdēju nesaprašanā, bet tas ir tik forši, ka kaut kas sākumā tā īsti nepatīk, bet tad atkal patīk. uzreiz tāda dubultcieņa.

In my life
Why do I give valuable time
To people who don't care if I live or die ?

tukuma pusē izkatās iet vaļā žana mišela žāra koncerts.

bērziņš izskatās pēc sīka blēža. tas zaglīgais apkārt skraidošais skatiens, ik pa brīdim noslāpstošā bubināšana, izvairīgās nesakarīgās atbildes, visa ķermeņa valoda. te tik laitmenam no melu teorijas darbs. pats jau gan pieteicās ar runām par melu detektoru, bet nu tas no sērijas - u kovo čto boļit, tot o tom i govorit.

armīns sadzēries negrib krisa aizeka wicked game, prasa vitniju hjūstoni, bet es viņam saku, ka kriss aizeks dzied nobody loves no one, bet muratovas čehova motīvos viena vecene saka līgavai ņikto ņikovo ņeļubit, bet līgava atbild značit krome meņa, bet armīns saka, ar mīlestību nejoko un liek man uzlikt enijas lenoksas ziemsvētku albūma pirmo dziesmu.

skatos televizoru un izrādās kratījuši ne tikai šleseru, bet arī belševicu!