mūzika jau nav prāta disciplīna, bet emocionāla. kad lasi mūzikas kritiku, iedomājies, ka lasi par seksu un tas ir. vispār man ir cieņa jau pret jauno blondie, jo sākumā biju diezgan aizdomīgs, bet vakar iemetu pleilistē kopā ar trīsdesmit citiem albūmiem uz repīt un kad uzgriezās blondie jutu patīkamu pārmaiņu, tā šorīt pamodos ar sajūtu ka labs albūms, ar steigu ieslēdzu kompi un uzliku. bet sākumā sēdēju nesaprašanā, bet tas ir tik forši, ka kaut kas sākumā tā īsti nepatīk, bet tad atkal patīk. uzreiz tāda dubultcieņa.