criminally volga
skaitiet zvaigznītes
 
3.-Dec-2006 05:14 pm
pāris dienas atpakaļ sapratu to, ka te cibojoties pamazām palēnām esmu kļuvis par grafomānu, ja ar šo vārdu saprotama slimīga tieksme rakstīt. es caurām dienām sēžu internetā, tepat cibā un draugos, lasu citu rakstīto, pārlasu sevis paša postus un, lai gan jaunu tekstu rodas maz (lielākā daļa pēc tam tiek izdzēsta vai pieslēgta), tomēr tas rakstīšanas strjoms ir visu laiku klātesošs. teikt citiem man patiesībā nav ko, nekādas pašatklāsmes jau sen nerodas, nekas tā īpaši neuztrauc, lai tajā iedziļinātos un aprakstītu, ir tikai tā slimīgā, mokošā sajūta, ka kaut kas jāraksta. tāpēc arī sēžu un spiežu no sevis ārā vārdu driskas kā kaut kādus neredzamus aizcietējumus, bakstu ar acīm tukšumos starp vārdiem, cenšos aprakstīt kaut ko patsnezinuko un no šīs pašhipnozes ciešu. un vēl plusā tam visam pazemojošs, sāpīgs ekshibicionisms. saprotu, ka situācija nav laba, un nezinu, ko īsti tālāk darīt. varianti man rādās dažādi, esmu pat dažus mēģinājis un ir palicis vieglāk, nu, piemēram, esmu mēģinājis kādu laiku rakstīt tikai lj, kuru lasu tikai pats un tad iekšējā situācija kļuva normālāka, tad, kaut arī vēl joprojām rakstīju, tomēr rakstīju tikai sev, savam priekam, un nomierinājos kaut kā, tas vairs nelikās tik neveselīgi. vēl ir variants kādu laiku vispār nerakstīt, arī neklausīties mūziku, nelietot vielas, darīt kaut kādus vienkāršus, no līdzsvara neizsitošus darbus, kamēr šis drudzis, šī mānija atlaiž. vakar prozas lasījumos atkal tika citēts teiciens par to, ka rakstīt vajagot tikai tad, ja nevarot nerakstīt, vai arī otrādāk - ja vari nerakstīt, tad neraksti. klausījos un domāju par to, ka tā ir klasiska grafomāna iekšējā stāvokļa definīcija.
Comments 
3.-Dec-2006 05:58 pm
"vakar prozas lasījumos atkal tika citēts teiciens par to, ka rakstīt vajagot tikai tad, ja nevarot nerakstīt"

šis izteikums parāda latviešiem tik raksturīgo 1) liekulību; 2) tieksmi uztvert māksliniecisku jaunradi kā slimību; 3) vēlmi mistificēt šo nodarbošanos, tādā veidā ceļot savu (dirsā esošo) pašvērtību.

rakstīt vajag tad, kad patiešām gribas rakstīt. un - tev jāpiekrīt - jebkurš cits problēmuzstādījums ir stulbs.
3.-Dec-2006 06:05 pm
tā ir. tāpēc ar tādu prieku lasu pats savus bērnības pierakstus, kad rakstīju ar prieku un man to nevainīgi gribējās. pēc tam vide ieintegrēja un nu jūtos dziļos sūdos, ar sasietām rokām un nezinu kā glābties.
3.-Dec-2006 06:39 pm
Eh, pēc šitā negribas neko piebilst, vai arī ieliet un uzsākt garu diskusiju.
Bļin, nu kas tas ir, ka visu laiku jānomokās ar iekšējo definīcu pierādīšanu un apgāšanu?
Dzēšos, nedzēšos..diršos, nediršos.
Tas iekšējais mietiņš nevis uztur taisnu muguru, bet dur sirdī.
3.-Dec-2006 06:45 pm
ai, nav tur ko diskutēt. man vienkārši ir smagas psiholoģiskas problēmas, kas jau iegājušas paranoidālajā fāzē plus šausmīga neuzticēšanās cilvēkiem un mīlestības trūkums. tas, šķiet, arī viss. ārstēties vajag, bet negribas, jo negribas izgāzt no bļodas to zīdaini, tāpēc uz priekšu noteikti ies tāpat kā līdz šim - sbuhti barahti.
3.-Dec-2006 06:50 pm
Ak, Ričiņ, es tak par sevi to visu:)Nu tak uz viena viļņa esam, vienā caurā laiviņā sēžam.
Paklau, a tas nebija tieši pirms gada?Nu tas Tavs lielais iznāciens, kad x persona mani uz parketa grīdas spaidīja?:)
3.-Dec-2006 06:52 pm
28. novembrī, šķiet! :))) tas pasākums bija kosmiski labs!
3.-Dec-2006 06:58 pm
Nu re, tad man šodien ir iemesls mazām, aizkavējušām (tā to raksta?) svinībām.
Turamies pie "munīcijas", un nākotnes plāniem:)
Buč.
3.-Dec-2006 07:08 pm
jā, pie munīcijas jāturās gan! :) pie savas mīļās labās munīcijas!
3.-Dec-2006 10:20 pm
es dotu 38
3.-Dec-2006 08:23 pm
Izmēģini inhibicionismu
This page was loaded Maijs 22. 2024, 5:04 am GMT.