Par zobiņiem...
Kopš pag-gada padsmitā novebra pie zobārstiem esmu bijusi 8as reizes. 3 zobi izrauti, 5i salaboti. Vēl viens diezgan steidzami jālabo un viens - jārauj (plus jāsaprot par vietā likšanu).
3 vēl jālabo drusku nesteidzīgāk un iespējams vēl viens jārauj..
Fantastika.
Es drīz zināšu visu zobārstniecības terminoloģiju no galvas.

stundu stāvu domādama, ko lai dara arī rītdineu.
5dien pēcpusdienā pēdējā šprice (ampulas vēl ir, bet nav kas špricē). Nu zinies - vkr visu dienu mocījos. Dzeramās zāles negribu, jo nu uz 2-3h nav jēga TIK traki nesāp, bet nu reāli besīgi, ka sāp prakstiksi VISU laiku.
Plus vēl nesaprotu - sāp tam 7ajam tā sakne, vai nē. Tas caurums, kur izoperēja 8o, sāp nežēlīgi, pašu 7o paaiztiekot, nejūt neko. Tas caurums un sakne ir tikai 1mm attālumā viens no otra. Vot KAS tur tagad īsti sāp?
Plus vēl sāp visas šuves, sāp rijot, runājot, spļaujot, ēdot, skalojot muti. Da nu SĀP! Tas špricējamais Ketanovs tomēr lieliski noņēma tās sāpes. Bet tam instrukcijā ar rakstīts, ka ilgāk par 2 dienām nedrīkstot un bezmaz tikai slimnīcā. Man sanāca 4as dienas. Bet nu no šitā vismaz bija jēga, nevis kā no tās dzeramās versijas.
Tās sāpes arī tādas jocīgas, nesaprotamas. No vienas puses, man teica, ja tādas pulsējošas sāpes vai uz karstu aukstu, tad vajagot uzreiz pie zobārsta ar to 7ā sakni iet un skatīties (drīzāk raut, jo tur jau vairs nebūšot nekā laba ko redzēt). No otras - man laikam tomēr ir kkāda nejēdzīga reakcija pret to pretsāpju šprici. VISAS reizes, kad man ir tās šprices durtas, šitādas sāpes pa pusvaigu no abiem 5ajiem zobiem (gan augšā gan apakšā) līdz pat ausij ir bijušas ~2as nedēļas. Pagaidām vēl pat viena nav pagājusi. Var jau būt, ka te vēl tā standarta sāpe uzdarbojas un nav vēl iemesla panikai par to 7ā sakni.

Arī, ja nu tomēr jārauj, tad ir varianti - gribēšu kko vietā, vai nē? It kā jau varētu ielikt arī implantu (kaut vai lai nečakarētu augšu pretī, kur zobs ta ir), BET, tur atkal ir urbšana, anestēzija un hz cik ilgi sāpes, pietūkums. Labi, ja vēl ar vienu reizi varētu tikt cauri, bet uzreiz pie raušanas neesot labi likt iekšā implantu, labāk ieaugot, ja pagaidot 4-6 mēnešus. Tas nozīmē vēl vismaz vienu anestēziju, utt.. Plus tie stāsti, ka cikturilgi nepieņem to implantu, reāli neuzrunā.. a ja vēl tur kkas viens jādara, tad atkal kkas cits un tad vēl kkas un visas reizes ar anestēziju un >2ned. ilgām sāpēm?? Br...
Šuves arī kkad jāņem laukā. Pie kura zobārsta, kur rakstīties, to darīt. Jāpakontrolē arī tas 7ais, kur/ko/kā to?
Varbūt būtu vērts jau 1dien aizbraukt kkur uz konsultāciju? Bet viticamāk uz sitiena neviens tā nevarēs paņemt.

Plus 5dien vakarā sapratu, ka nav labi man ar to norautā naga īkšķi.
Visu nedēļu dzēru AB un pretsāpju špricēju, tpc mok nejutu. 6dien reāli kliboju. Atkal uztaisīju kumelīšu vannu. Bet nu es vairs nesaprotu, vai maz tur tas nags pie vainas, vai cita vaina, jo naga gals/priekša/stūris ir brīvs. Tur pēc manas saprašanas nekas miesā iekšā neaug. Un tur arī nesāp. Sap vairāk sānā, uz naga pamatnes plusi. Arī sarkans un pietūcis ir tieši tur. Tad nu arī - jautājums, iet pie podologa vai tomēr uzreiz pie kāda ķirurga?

Atkal jau jūtos ne cepta ne vārīta, drebuļi, reāli savelku 3 džemperus mugurā un vēl gulēt ar tiem visiem un biksēm zem segas aizieju. Naktī mostos, kad nu piepeši no tā visa beidzot ir karsti palicis - parasti uz rīta pusi paliek.
Kakls jau otro reizi mēneša laikā ciet. Limfmezgls viens jau atkal sāka sāpēt, bet šoreiz tikai viens. Pagājušo reiz bija simetriski - abi.
analīžu rezultātus - standarts + D un feritīns uztaisīju jau decembra beigās. Ideāli viss. Nu D varētu būt augstāks (bija kkur 21 laikam) un feritīns it kā ir normā, bet nu 19 - tā minimāli virs normas. D vit pilinu tgd pa 6pil. dienā un dzelzi ar brīžam kopā ar c vitamīnu ar padzeru.. Visi ALAT, bilirubinīs, glikoze, urīnviela, kreatinīns, vairogdziedzera hormoni - viss normā.

Bet nu sūdīgi, reāli sūdīgi - uzprasījos ģā uz kkādām elementārām / uztaisāmām mikroelementu/vitamīnu analīzēm - B12, Folskābe, Nātrijs, Kālijs, Hlors, Selēns, Fosfors, Magnijs.. Viss perfekti normas robežas. Selēns vienīgi praktiski uz augšējās robežas (glutationa peroksidāze). A jūtos reāli kā nāvei ko parādā gandrīz katru dienu, no rītiem 50:50 no gultas nevaru izlīst pat pēc 9h nogulēšanas (man normāli pietiek ar 7h).

KO vēl pārbaudīt? Nejūtos arī baigi hroniski neizgulējusies. Jo nu bērns gulēt pa naktīm ļauj, esmu pietiekami atgulējusi. Bet vakaros ap 19iem lūstu nost, tad atkal ap 21iem miegs vairs nenāk, bet, kad jāceļas, tad oj kā nāk. Bet nu standarta 7-8h katru nakti tāpat sanāk.

tad jūtos krietni vien labāk kopš sāku katru dienu tiešām piedomāt un iedzert pāris pilienus Vigantol Oel, plus noķert puslīdz tukšu dūšu un iemočīt iekšā šito: https://www.apotheka.lv/medpro-vitamins-c-500mg-tabletes-n60-mm0089600 C vitamīna tableti kopā ar Feretab dzelzs tableti.
Pat šis vīruss paiet kkā krietni vieglāk nekā sākumā šķita. Protams, pluss noteikti ir arī tā veļļošana uz&no darbu (tā man vnm ir līdzējusi vieglāk pārciest visas šitās zarazas), bet pašsajūta sāka uzlaoties jau kādu laiciņu pirms..
Citādi (bez kādiem vitamīniem) nu jā - imūnsistēma tāpat nekad nav bijusi nekāda spožā, laikocīti pa žizņi krietni zem normas, Feritīns kkur 9, D vitamīns - 19 un es vēl gribu neslimot? TIK lielas pašsuģestijas spējas man laikam nav :D

Jāieraksta, ka man jau kādas nedēļas sāp roka. Kreisā - plaukstas virspuse/locītava. XZ no kā, bet ar vien stiprāk un stiprāk. Brīžiem ceļot bērnu/ratus vai traukus slaukot, vai tml. kko darot pamatīgi sāp. Bet nu nevaru saprast nekādu darbību, kas varētu būt tās sāpes izraisījusi. Apsaldēts nekas vrodzji nav, pārpūlēts arī nē. Neba nu no lielas trauku slaucīšanas vai citām tādām darbībām. Labajai tak slodze ir vēl lielāka - tā nesāp.
Mēģināju gan elastīgo saiti, gan Perskindolu (kamēr neizbeidzās tūbiņa) ziest, gan Voltarēnu smērēt, gan Voltarēnu kombinācijā ar elastīgo saiti. Nekādu atšķirību/uzlabojumu īsti nejūtu. Ja pašā sākumā bija tā, ka "drusku jūt", tad tgd ir tā, ka "bērniņ, es tevi klēpī necelšu, velkam tev bikses kājās stāvot, jo mammai sāp roka"..

1dien nogalēja man zobu - izvilka nervus, salika zāles, iztīrīja, utt. Ko nu tur dara vispār tādā situācijā. Uzlika pagaidu plombi, pateica, ka pēc nedēļas līdz trijām esot jānāk pildīt tie kanāli, utt. Teica, ka varot būt jutīgs tur - nu tur uz karstu/aukstu. It kā neteica, ka varētu sāpēt (iepriekš man arī nekas nesāpēja - pirms tās visas dakterēšanas). Nu un tgd man ir tā, ka jutīgs viņš ņefiga nav, bet dies pas uz tās puses uzkost kko, nokost vai pat šķaudot netīšām zobus sakost - sāp vnk kosmiski. Tāpat es to zobu vispār nejūtu, bet uz tā zoba ko uzkožot sajūta, nezinu - kā līdz kaulam.
Nu vot - man šitā zobu bendēšana nekad dzīvē nav darīta, tpc nesaprotu, vai šitāda sāpēšana ir/nav normāla.
Pie tam atkārtoti pēc 1-3 nedēļām. Tas nozīmē, ka jāgaida, kad pavisam nesāpēs un tad var iet, citādi neko tāpat nevarēs pildīt vai arī ja sāp, tad sročna jāiet pie tā zobārsta, kamēr vēl xz kas tur nav noticis zem tās pagaidu plombes?

Un neticu, ka tiešām katrs 3ais nomira un nevar pateikt, ka neizdzīvoja.
Zinu, ka mazāk vajag māmiņu forumus lasīt, BET bezmaz tāda sajūta, ka katra otrā māmiņa pie pirmajām iesnām bērnam grūž degunā jūras ūdeni, skalo ar to, ar šito, tādus šitādu pilienus, pūšamos, kaklā sprejus pie pirmā apsārtuma. Šobrīd bezmaz "modē" inhalatori, kurus lieto nu ne jau tikai tie, kam tur astmas vai tiešām tāda veida saslimšanas, kur obligāti kādas zāles jāelpo. Nē - tāpat..
Nu ok - man laikam bērnībā vajadzēja elpot kumelīšu tvaikus, bet tas jau lielākā vecumā, kad caurām ziemām netiku no ienām vaļā (kas beigu beigās izrādījās vnk alerģiskas iesnas no putekļiem, kuri sākoties apkures sezonai biezā slānī cēlās augšā no radiatoriem (radiatori ar bija tādi - īpaši neiztūrāmie, plus neviens arī baigi neiespringa). Ā nu vēl mamma dažkārt veica eksekūcijas ar kakla ziešanu ar propolisa šķīdumu medū (paciešami) vai spirtā (užas!), bet tas jau cik atceros lielākā vecumā.
Es laikam neko nesaprotu, bet nu bezmaz tā - profilaksei pie pirmā šķaudiena likt elpot kko caur inhalatoru bērnam? WTF?