polija's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 120 most recent ones recorded in
polija's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Tuesday, March 5th, 2019 | | 6:44 pm |
Šodien pirms iziešanas no darba atcerējos, ka
pie ārsta ta jāiet, bet visi nosūtījumi un dokumenti palik mājās. Značit vispirms vēl mājās jāiebrauc (labi ka mājas nav tālu no tās Kaņiera ielas). Mazāk par stundu palicis līdz vizītei, bet es vēl ceļā no darba uz bd.. Saprotu, ka laika ziņā nebūs, un sāku ar draudzeni bīdīt dzelas pa telefonu, lai aiziet uz manu dzīvokli un vismaz paņem tos papīrus, citādi, kamēr mēs pēc bd vēl uz mājām, tad ar visu bērnu uz 4o stāvu, tad vēl atpakaļ, tur ārsts 100 punkti nokavēts. Tā jau pamatīgi visur sanāca līst visiem priekšā, lai kkur paspētu..
Nu tad bd sarunāju, ka bērnu sāk ģērbt, kamēr nāku. Palīdzēja saģērbt. Aizskrējām uz auto. Mašīnā, kad tuvojamies, zvanu draudzenei, lai iziet laukā no mājas, fiksi piebrauksim, paķersim pa logu un brauksim tālāk. Taisnības labad gan jāsaka, ka es parasti uzspiežu zvanīšanu, kad stāvu pie kādiem luksoforiem, ieslēdzu skaļruņa režīmā nometu kkur uz sēdekļa to telefonu un tā runāju - nez cik tas skaitās/neskaitās brīvroku režīms. Runājam ar draudzeni. Piepeši meitas balss no aizmugures: - Mammu, nedrīkst mašīnā runāt pa telefonu! | | Monday, February 18th, 2019 | | 10:32 pm |
6dien vēl palūrēju savā mutē un es beidzot sapratu, KAS man tur sāp jau gandrīz 3 nedēļas. Tak tur VĒL diegi palikuši!! Un surprise, surprise! Tieši tajā vietā, kur man arī sāp visu laiku, kur nevarēju saprast, kas.. Tie diegi, kuriem jau vajadzēja pirms 10 dienām uzsūkties un tā, bet nu neiedziļinoties sīkumos, ņemot vērā, kā uzvedās līdz šim visi iepriekšējie, tad šitie ir ar potenciālu drīzāk izgrauzt man smaganā caurumu līdz pat tā nelaimīgā 7ā zoba saknei, nekā uzsūkties.. FML..
Ar šadu perspektīvi acu priekšā ķēros pie pincetes, bet rauj kā gribi, nevar izraut neko tik tālu, lai kkādā saredzamā (nemaz nerunājot par sasniedzamību) vietā būtu tā diega mezgls.. Otru galu ar nemanīju.
Padevos sāpēm un noliku visu malā. Tgd 3o dienu gaidu, kad sāks uzsūkties :D Vai kad atkal man uznāks drosme tur kko raustīt.
Labā ziņa gan pagaidām ir tāda, ka 7ais zobs nesāp. Ķirurgs pie raušanas deva aptuveni 95% garantiju, ka sāpēs. Uz karstu, aukstu, un ka tieši 7ais arī sāpēšot visvairāk - nevis tie caurumi, smaganas un kas tik tur vēl.. Pagaidām man sķiet man tai mutē ir sāpējis viss izņemot to 7o zobu.. Cītīgi dzeru kalciju un domāju pozitīvas domes (a ja nu tai nabaga saknei iepatīkas tas kalcijs? :) ) | | Tuesday, February 12th, 2019 | | 9:24 am |
Citās ziņās - izlasīju praktiski visus žurnālus, kas bija mājās atstiepti. Ķēros pie Dikensa "Davids Koperfilds". ~850lpp, 1954.gada izdevums, ko kkad atradu noliktu pie miskastēm, un pievācu.
Kādam laiciņam pietiks, ko darīt. | | Sunday, February 3rd, 2019 | | 6:33 pm |
katru reizi no web ieejjot tinderī, pirmā lieta, ko izlasu ir "match, chat, die"... | | 9:28 am |
zobiņi
stundu stāvu domādama, ko lai dara arī rītdineu.
5dien pēcpusdienā pēdējā šprice (ampulas vēl ir, bet nav kas špricē). Nu zinies - vkr visu dienu mocījos. Dzeramās zāles negribu, jo nu uz 2-3h nav jēga TIK traki nesāp, bet nu reāli besīgi, ka sāp prakstiksi VISU laiku.
Plus vēl nesaprotu - sāp tam 7ajam tā sakne, vai nē. Tas caurums, kur izoperēja 8o, sāp nežēlīgi, pašu 7o paaiztiekot, nejūt neko. Tas caurums un sakne ir tikai 1mm attālumā viens no otra. Vot KAS tur tagad īsti sāp?
Plus vēl sāp visas šuves, sāp rijot, runājot, spļaujot, ēdot, skalojot muti. Da nu SĀP! Tas špricējamais Ketanovs tomēr lieliski noņēma tās sāpes. Bet tam instrukcijā ar rakstīts, ka ilgāk par 2 dienām nedrīkstot un bezmaz tikai slimnīcā. Man sanāca 4as dienas. Bet nu no šitā vismaz bija jēga, nevis kā no tās dzeramās versijas.
Tās sāpes arī tādas jocīgas, nesaprotamas. No vienas puses, man teica, ja tādas pulsējošas sāpes vai uz karstu aukstu, tad vajagot uzreiz pie zobārsta ar to 7ā sakni iet un skatīties (drīzāk raut, jo tur jau vairs nebūšot nekā laba ko redzēt). No otras - man laikam tomēr ir kkāda nejēdzīga reakcija pret to pretsāpju šprici. VISAS reizes, kad man ir tās šprices durtas, šitādas sāpes pa pusvaigu no abiem 5ajiem zobiem (gan augšā gan apakšā) līdz pat ausij ir bijušas ~2as nedēļas. Pagaidām vēl pat viena nav pagājusi. Var jau būt, ka te vēl tā standarta sāpe uzdarbojas un nav vēl iemesla panikai par to 7ā sakni.
Arī, ja nu tomēr jārauj, tad ir varianti - gribēšu kko vietā, vai nē? It kā jau varētu ielikt arī implantu (kaut vai lai nečakarētu augšu pretī, kur zobs ta ir), BET, tur atkal ir urbšana, anestēzija un hz cik ilgi sāpes, pietūkums. Labi, ja vēl ar vienu reizi varētu tikt cauri, bet uzreiz pie raušanas neesot labi likt iekšā implantu, labāk ieaugot, ja pagaidot 4-6 mēnešus. Tas nozīmē vēl vismaz vienu anestēziju, utt.. Plus tie stāsti, ka cikturilgi nepieņem to implantu, reāli neuzrunā.. a ja vēl tur kkas viens jādara, tad atkal kkas cits un tad vēl kkas un visas reizes ar anestēziju un >2ned. ilgām sāpēm?? Br...
Šuves arī kkad jāņem laukā. Pie kura zobārsta, kur rakstīties, to darīt. Jāpakontrolē arī tas 7ais, kur/ko/kā to?
Varbūt būtu vērts jau 1dien aizbraukt kkur uz konsultāciju? Bet viticamāk uz sitiena neviens tā nevarēs paņemt.
Plus 5dien vakarā sapratu, ka nav labi man ar to norautā naga īkšķi.
Visu nedēļu dzēru AB un pretsāpju špricēju, tpc mok nejutu. 6dien reāli kliboju. Atkal uztaisīju kumelīšu vannu. Bet nu es vairs nesaprotu, vai maz tur tas nags pie vainas, vai cita vaina, jo naga gals/priekša/stūris ir brīvs. Tur pēc manas saprašanas nekas miesā iekšā neaug. Un tur arī nesāp. Sap vairāk sānā, uz naga pamatnes plusi. Arī sarkans un pietūcis ir tieši tur. Tad nu arī - jautājums, iet pie podologa vai tomēr uzreiz pie kāda ķirurga? | | Thursday, January 31st, 2019 | | 8:10 pm |
| | Friday, January 18th, 2019 | | 9:18 pm |
reāli sacepos par šo: https://www.facebook.com/Valsts.policija/posts/2018052914957270. Jo īpaši vakrdienas gājējpārejasnelaišanas ieraksta sakarā. bļins - jā - lai viņu nesodītu un ķip nenotriektu, senioram, kurš knapi kust un varbūt var max 2min nonstop kājās nostāvēt vispār, ir jāiet ar ātrumu 1km/h apkārt 300 metri tur un atpakaļ līdz pārejai, kur viņu tieši tāpat nelaidīs un varbūt notrieks, jo luksofora nav vai arī tas deg 5as sekundes, kuru laikā tāpat nevar pagūt pāriet pāri. Un tas viss tādēļ, lai autovadītājiem, nebūtu 5 sekundes ilgāk jāpagaida vai 100 metru līkums jāizmet. Fantastika vnk! | | 7:01 pm |
nu ir mana kārta gaudot par analīzēm un veselību
Atkal jau jūtos ne cepta ne vārīta, drebuļi, reāli savelku 3 džemperus mugurā un vēl gulēt ar tiem visiem un biksēm zem segas aizieju. Naktī mostos, kad nu piepeši no tā visa beidzot ir karsti palicis - parasti uz rīta pusi paliek.
Kakls jau otro reizi mēneša laikā ciet. Limfmezgls viens jau atkal sāka sāpēt, bet šoreiz tikai viens. Pagājušo reiz bija simetriski - abi.
analīžu rezultātus - standarts + D un feritīns uztaisīju jau decembra beigās. Ideāli viss. Nu D varētu būt augstāks (bija kkur 21 laikam) un feritīns it kā ir normā, bet nu 19 - tā minimāli virs normas. D vit pilinu tgd pa 6pil. dienā un dzelzi ar brīžam kopā ar c vitamīnu ar padzeru.. Visi ALAT, bilirubinīs, glikoze, urīnviela, kreatinīns, vairogdziedzera hormoni - viss normā.
Bet nu sūdīgi, reāli sūdīgi - uzprasījos ģā uz kkādām elementārām / uztaisāmām mikroelementu/vitamīnu analīzēm - B12, Folskābe, Nātrijs, Kālijs, Hlors, Selēns, Fosfors, Magnijs.. Viss perfekti normas robežas. Selēns vienīgi praktiski uz augšējās robežas (glutationa peroksidāze). A jūtos reāli kā nāvei ko parādā gandrīz katru dienu, no rītiem 50:50 no gultas nevaru izlīst pat pēc 9h nogulēšanas (man normāli pietiek ar 7h).
KO vēl pārbaudīt? Nejūtos arī baigi hroniski neizgulējusies. Jo nu bērns gulēt pa naktīm ļauj, esmu pietiekami atgulējusi. Bet vakaros ap 19iem lūstu nost, tad atkal ap 21iem miegs vairs nenāk, bet, kad jāceļas, tad oj kā nāk. Bet nu standarta 7-8h katru nakti tāpat sanāk. | | Sunday, January 13th, 2019 | | 11:20 am |
tikko pati izbūros cauri MSVCP140.dll missing erroram, palasījos forumus/atbildes, paguvu gan uzrakstīt Polar supportam, bet tad sapratu, kas par vainu, jo dažas atbildes iekš answers.microsoft.com ir tomēr pietiekami jēdzīgas, un "atrisināju" visu pati.
Sajutos apmēram tikpat krutā, ka savulaik, kad vienā no iepriekšējiem darbiem mūsu (>700 darbinieku) uzņēmuma supports 3 dienas tikai plātīja rokas par mana monitora izdarībām, un nācās izmantot google palīdzību un atrisināt problēmu pašai.. :D | | Thursday, January 10th, 2019 | | 11:45 pm |
ir tādas dienas
kad tu aizej gulēt vienos (jo līdz pusvieniem esi kko strādājis darbam no mājām), pamosties pilnīgi neizgulējies, sāc jau taisīt visu smuki darbam līdzi, bērnam brokastīm, sev brokastīm. Tad pieceļas bērns un paziņo, ka gultā ir čura. Tad tu cilvēks visu liec mazgāties, turpini ikrīta darbiņus, saproti, ka uz darba ikrīta standupu vairs nepaspēt... tāpēc pēc bd aizbrauc pa taisno uz veikalu, atdot pavasarī iepirktos siltos gumpīšus (jo gar dekorāciju vietām ir reāli caurumi jau pēc mēneša valkāšanās), pie viena nopērc zāles vajadzīgajā aptiekā (jo tā izrādās tai pat ēkā, kur veikals). Darbā ierodies ar stundas nokavēšanos, cītīgi pastrādā, laidies uz bd, tur izbesījies, jo tajā vienīgajā reizē, kad esi minūti, minūtē pakaļ bērnam, pasaka, ka vēl jāgaida, jo bērni vēl ēd(??) - diendusa tak beidzas 15os, wtf..
Visu dienu ar velo čortojies, ka priekšējo ātrumu nevar pārslēgt - necik.
Mājās izkarojies ar bērnu par to, ka granātābolu vajag tūlīt. Apēdat granātābolu, izkar veļu, pierunā bērnu, ka grāmatas skatīsimies tad, kad sēdēs ar karstu kartupeli uz krūtīm, lai tiktu vaļā no tā pabaisā klepus. Pa starpai sazvani ārstus pieraksti bērnu pie LORa. Pēc izkarsēšanās ar kartupeli, pierunā bērnu, ka puse kartupeļa būs zupā un tikai pusi, ja grib, var ēst tagad, bet labāk, nē. Sagriez pusi kartupeļa zupā, kamēr mēģini paēst un iedot bērnam ēst, sazvani SI, lai kārtējo reizi pārrakstītos uz 8ā zoba raušanu (šoreiz ņemot vērā ne tikai darba, bet arī mēness kalnedāru). Mēģini paēst, paralēli izpildot visus bērna pēc-zupas-apēšanas "gribu" un "ēdīšu". Nošausminies, ka ir jau pusastoņi (no darba es eju prom 15:40, atgādināšu).
Tad nomazgā traukus, tad ej vākt riteni - nu sapūst eļļu, novākt slapjumu, kas satecējis. Atceries par trosīti, ieraugot saspurojušos trosīti pie rāmja, saproti, ka trosīte ir jāmaina. Pirmo reizi dzīvē pieķeries mainīt velo priekšējam pārslēdzējam trosīti.
Kamēr bērns demolē dzīvokli, vienā brīdī aizsūti viņu padzerties un dzirdi nepārprotamu šķidruma tecēšanas skaņu virtuvē. Pasaki bērnam, ka jāpārģērbjas pašai, savāc slapjās drēbes un iedod bērnam lupatu, lai saslauka čuru. 3x skalo un izgriez lupatu.
Nočakarējies ar ātrumu pieregulēšanu vismaz tik tālu, lai kaut kā slēgtos un pārāk traki nestrīķētos nekas nekur, konstatē, ka ar šādiem aplokiem rīt neizdosies nobremzēt, ķeries klāt aplokiem, tad vēl konstatē, ka ar šādām bremzēm ar neizdosies neko nobremzēt, tās ar saeļļo.
Tad, kad viss jau pabeigts un var vākt nost, aizsūti bērnu slaucīt traukus virtuvē. Pēc sekundes dzirdi tādu blīkšķi, it kā būtu saplīsuši visi trauki. Ieej virtuvē un konstatē, ka bērns ir izgāzis laukā atvilktni, tā ir izsitusi flīzē caurumu, rokturis ir noplīsis nost un salocījies. Konstatē, ka bez roktura atvilktni bez palīglīdzekļiem nevaru atvilkt pat pati, nemaz nerunājot par bērnu. Atrodi vienīgo rezerves rokturi (mētājās dzīvoklī ~10 gadus kopš dzīvokļa nopirkšanas laikiem) un domā to pieksrūvēt atvilktnei. Konstatē, ka pa pusei ir jāizjauc atvilktne, jo tai ir dubultā priekša. Skrūvē vaļā atvilktni. Nočakarējies, kamēr dabū rezerves rokturi līdz skrūvēšanai, jo kāds gudrinieks tur vajadzīgajā caurumā ir sagāzis iekšā kaut kādu superlīmi. Kasot laukā līmi, saloci dakšiņu. Pēc ilgām mokām izdodas visu sataisīt (izņemot dakšiņu).
Novāc virtuvi, novāc velo, konstatē, ka ir jau 21:10 un bērns bija jāliek gulēt jau pirms 45 minūtēm, bet bērnistabā bardaks. Kamēr klāj bērnam gultu, mēģini piedabūt viņu pie lietu kārtošanas.
Noliec bērnu gulēt, noliec bērnu uz poda (jo "gribu uz poda"), vēlreiz noliec bērnu gulēt (jo "čura nebūs"). Tad slēdzies klāt darba datoram, visām sistēmām un turpini strādāt, lai vismaz kaut kā savāktu vajadzīgās 6h darba laika dienā...
Labi, ka bērns šodien bija vairāk tendēts uz sadarbību, nevis psihošanu. Es arī. :) | | Sunday, January 6th, 2019 | | 8:50 am |
firstworldproblems
kāpēc visi brauc kā cilvēki, bet man auto mūžīgi pilns ar sniegu ledu, tur, kur priekšējā stikla slotiņas "stiprinās"?
Šoreiz vismaz rudenī lapas izvācu no kapota stūriem, kur notece, un nav sasalis tā, ka slotiņas vairs nekustas (paggad vienreiz kausēju vaļā, lejot karstu ūdeni, jo citādi visas slotiņu stiprinājuma vietas bija iesaļušas vienā lielā ledus klucī un mehānisms vairs nekustējās)..
Bet tāpat. Paskatījos autiņus vkr Magnētā, visiem tur puslīdz tīrs. KĀ tur iztīrīt??!! Neko nesaprotu :D Atbraucu atpakaļ, kasīju, tīrīju, slaucīju, lauzu ledu nost, atsaldēju visus pirkstus, bet nu neteiktu, ka tur baigi tīrs. Loga apsilde darbojas, pats stikls atkūst, bet tā plastmasa tak tur blakus neuzsilst un ņefiga neatkūst nekas.. | | Saturday, December 22nd, 2018 | | 5:51 pm |
ziemassvētki man tāds "mantkārīgs" laiks - jeb pensiju 3ais līmenis
Tikko sajutos kā no plaukta nokritusi, jo nu uzskrēju 3ās pensijas līmeņa reklāmai, sāku lasīt.. Kko zināju, kko nezināju, bet nu tas pirmais jau 20% saņemiet atpakaļ, viss skaisti jauki, un tā tālāk.
Okei - jābūt taču zemūdens akmeņiem, ne tā?
Tātad - sarēķināju, ka uzturēšanas procentos sanāk samaksāt dafiga. Nu teiksim man pa maksimumu (10% algas, no kā man valsts IIN atmaksātu) uz 10 gadiem faktiski puse iegūtās summas aizietu procentos. Pie tam, ja es pareizi saprotu, kkādi procenti jāmaksā no VISAS uzkrātās summas (kas visu laiku pieaug). Attiecīgi vai tur nesanāk vienā brīdī jau samaksāt visas pirmo gadu iemaksas procentos? Jo nu pieņemsim, ka par pirmo gadu man valsts samaksā atpakaļ 20%x, bet kopā visadās komisijās jau iziet 2,3%x. Nākamajā gadā jau es par šo summu atkal maksāju 2,3%x (bet par to man vairs valsts nekādus % atpakaļ nedod). Pēc vairākiem gadiem esmu samaksājusi jau vairāk kā tos 20%x, ko man valsts vispār par šo summu ir iedevusi.
Ienesīgums cik saprotu praktiski nekāds? No tā paša (ja tomēr būs peļņa), tad vēl 20% nodoklis jānomaksā būs.. Cik liela iespēja iebraukt vispār mīnusos un pazaudēt jau daļu no tās iemaksātās summas? Cik lielu daļu? KO var darīt brīdī, ka saproti, ka sčas nebūs labi?
10 gadi arī vēl būtu štrunts. Bet, cik saprotu, nevar jau uz 10 gadiem? Sanāk vismaz līdz 55 gadu vecumam? A ja man pēc 10 gadiem viņi apnīk?? Var / nevar kā 2ajam līmenim doties pie kāda gudrāka? Tas noteikti labi maksā tad?
Tāpat kā ar drošību? Negribas meklēt un iedziļināties (bet laikam vajadzēs) ES noguldījumu garantiju summa uz šo pasākumu attiecas vai nē? Kontekstā ar iepriekš rakstīto šķiet, ka nē - jo nu tak tā summa jau laikam var arī samazināties, kas tad tur īsti tiktu garantēts?
Karoče stundu stāvu domādama, vai ~10% ienesīguma dēļ (tas, ja nemainās globāli vēl kādi IIN atmaksas noteikumi, kas mums valstī mierīgi ik pa brīdim notiek) ir vērts vispār iesaldēt to naudu līdz 55 gadu vecumam, plus vēl riskēt.. Un KĀ vispār sasodīts saprast to minimālo līguma termiņu (nu tur 10 gadi) kontekstā ar 55 gadu vecumu? Noslēdzam līgumu uz 10 gadiem, pēc 10 gadiem KAS notek ar to naudu? Es viņai varu/nevaru tikt klāt??
Vai arī es vnk kko neesmu līdz galam sapratusi atšķirībā no tiem ~300k cilvēkiem, kuriem tas trešais līmenis ir??? | | Tuesday, December 11th, 2018 | | 6:04 am |
ha, ha!
Vkr izvilku vienu (no laikam kādiem 4iem?) "10-14 dienu laikā pašuzsūcošajiem" diegiem, kuri man pirms >2 ned. tur mutē bija salikti. Nu rihtīgi sāka klankarēties garš gals pa muti, saķēru un izrāvu. Bik sāpēja. Bet, ja šitas uzsūcas "pēc 10 dienām" (kā man ķirurgs teica), tad es esmu dinozaurs. Vai nezinu kas. Tievs, garš, garš, stiprs diegs (pārraut nevaru), kas neuzrāda NEKĀDAS satrūkšanas pazīmes. Šis laikam atsējās, tpc arī izvilku. Vēl pārējie neatsējušies tusē pa muti. Un SĀP. Mok iet vilkt ārā. Bet kā? To, ko pirms nedēļas lūdzu izvilkt/nogriezt starp 6/7 zobiem ķirurgs toreiz mocīja, mocīja, asinis šķīda, līdz pateica, ka izņemt nevarēs tā vienkārši, tikai nogrieza galu, kas traucēja (nu un tgd ir atkal palīdis laukā nākamais gals, kas traucē). | | Sunday, September 30th, 2018 | | 4:50 pm |
nezinu, kāpēc, bet katru reizi, kad dzirdu šo dziesmu, mani parauj uz pinkšķi.. Nekādu asociāciju (vismaz apzinātu), nekādu atmiņu, vnk asaras acīs.. | | Saturday, September 22nd, 2018 | | 11:36 pm |
2as nedēļas līdz tām sasodītajām vēlēšanām
bet es pat vispār nezinu, kādas partijas tajās startēs. Un par ko balsot/nebalsot - vispār mistika. | | Sunday, September 16th, 2018 | | 8:23 am |
tātad, manas prasības pret bd
-Vēdināšana, lai telpās būtu svaigs gaiss (attiecīgi iespēja to nodrošināt, nevis viena 40m2 telpa uz 15 bērniem, kur bērni slikta laika gadījumā pavada VISU DIENU!);
-Ēdināšana - nu negribu es tos cīsiņus (kelogus vēl var pieciest);
-Nekādas multenes 2-3 gadniekiem (ja nu vienīgi kāda apmācību par kko);
-Iespēja neēst un nemaksāt par brokastīm (alternatīva: nodrošināt, ka arī 2 gadniekam notiek kaut kāda zobu tīrīšana pa dienu, bet tādā gadījumā brokastis PĒC 8:30);
-Ārā iešana - ideāli 2x dienā, 1x dienā būtu minimums, izņemot, ja ir tiešām drausmīgi laika apstākļi. Neliela smidzināšana NAV drausmīgi laika apstākļi. Bet nu šis iet kopā ar to telpu vēdināšanu. Ja ir iespēja tiešām labi izvēdināt telpas, arī neejot ārā, tad nu to latiņu var palaist zemāk - arī pie mazāk krimināliem laika apstākļiem neiet laukā.
-Iespēja normāli atnākt ar bērnu atpakaļ no āra, ja viņam vajag uz poda (vai tad ārā podiņš vismaz siltajā laikā). Tas nozīmē - nekāds viens cilvēks ar bērniem laukā, vismaz 2i. Manis dēļ ar iet arī uz parku, ja sava laukumiņa nav, bet parks tuvu, bet tad vēl jo vairāk par drošību jādomā. Un podu.
-Pietiekami zaļa apkaime - lai var to logu atvērt un ārā iziet, nejūtoties kā izpūtējam aizmugurē - tur subjektīvi propku laikā jaaizbrauc un jāpaosta.
-Iespēja bērnam pašam aiziet uz poda - nevis kādam, ka jāprasa, jo pods aiz ciktur durvīm.
-Personāla NEmainība, cieņa pret bērnu - baigi subjektīvi novērtējama lieta. Vienu dienu nemainās, otru - ir nomainījies. Cieņu jau var tikai pa durvju šķirbu nolūrēt, kā rīkojas, kad domā, ka neviens neredz, nevis "aj, es tevi tgd nevedīšu uz poda no laukumiņa, jo tu jau tikko biji, tas nekas, ka tu sačurāsies, pēc tam pārģērbsim". Kaut kāds mīļums man un bērnam pat nebūtu TIK svarīgs, bet nu saprātīga attieksme, neraustot bērnu - gan.
-Iespēja atstāt pa dienu bērna līdzsvara riteni vai manu velobeņķi kaut kur puslīdz droši (nevis piesliet pie sētas, cerot, ka vakarā vēl būs);
-Kilometrāža un novietojums, kas ļautu izvadāt bērnu ar velo, izņemot varbūt izcili pretīgus laika apstākļus (jo es vnk drausmīgi negribu sperties iekšā centrā ar auto, ņemot vērā pastāvošas propkas un to, ka tad man darbā speciāli jāprasa auto stāvvieta, par kuru jāmaksā - un kuru tad nav izdevīgi ņemt, ja darbinieks nebrauc KATRU dienu).
-Ja ir vairāki darbinieki uz tiem bērniem, tad, lai būtu, kas pasaka, kā bērnam gājis, kam ko pajautāt/pateikt, lai tas tiktu nokomunicēts tālāk, nevis neviens neko nezina, jo no rīta&vakarā 2x2,5h ir dežūrgrupa.
-Nekādas saldumu dalīšanas grupiņās par labiem nopelniem, uzvedību vai tml. (bērnu dz.d, tad tur jau vecākiem jāvienojas, ko censties nest).
Nu un tad ideālā gadījumā:
-Labāk mazāk mantu, lai bērni paši atrod, ar ko nodarboties, un nekādu pīkstošo, skanošo, mirguļojošo, utt. (es vispār apbrīnoju bd, kur tādas ir - tas personāls tur dienas beigās nesajūk prātā?).
-Iespēja bērnam pašam saģērbties - "pirmā stāva" skapītis.
-Iespēja bērnam pašam padzerties, kad gribas, nevis kādam prasīt.
-Kaudze smuku darbiņu vajadzīga nav, bet būtu forši, ja tomēr rusku ar bērniem padarbotis ar, citādi 2gadnieki nodarbojas ar kaušanos par vienu mantu..
- Ja bērniem jāmaina telpas, kur ievērojami atšķiras temperatūra, lai visi darbinieki, kas tur bērnus ved/ģērbj par to būtu informēti un attiecīgi bērnam ko uzvilktu/novilktu, nevis katru dienu saldētu/pārkarsētu (ir jau negatīva pieredze)
- Vēl negribētu bd, kur ir iestāšanās maksa. Drošības naudu saprotu, bet iestāšanās maksa? Nu man ir jau negatīva pieredze ar vadītāju, kas piestāsta pilnas ausis, bet realitāte ir atšķirīga. Ja pēc 3 ned. atklājas cita aina, tad vismaz nav 100-150eur nomesti renstelē. Pietiek jau tāpat ar to čakaru, kas ir un būs, lai līdzfinansējumu dabūtu (bērnam nav Rīga deklarētā adrese).
Tas tā, ko uz sitienu varu iedomāties. Es saprotu, ka ņemot vērā to visu, plus vēl faktu, ka īsti nevaru atļauties dārziņu, kur kopā jāmaksā virs 470eur/mēn (attiecīgi montesori dārziņi, kur bez paikas jau jāmaksā 450eur/mēn, atkrīt), tad es saprotu, ka no 4ā oktobra principā varu iet arī prom no darba un sēdēt ar meitu mājās, jo nu 7-8km attālumā no mājām tādu dārziņu īsti nav. Pārdaugavā pat TIK tālu negribu skatīties, jo nu tilts - ziemā, salā, pie ciktur m/s vēja ar bērnu velobeņķī tomēr nav baigais prāta darbs. Ja nu vienīgi būtu kkas tepat Dtilta galā..
Karoče es reāli nezinu, ko, lai dara. Pārvākties kaut kur ārpus Rīgas bezmaz. Tur atkal IT jomā darba nav. Viss Rīgā. Pāriet atpakaļ uz juridisko jomu kkādos laukos? Nu kkādā līmenī jau kko tur varētu darīt, bet nu ņemot vērā, cik "daudz" es tam pēdējos 5 gadus esmu sekojusi līdzi, tur jau vilciens gandrīz aizgājis. Pie tam jautājums, tad kā ir ārpus Rīgas kurā vietā ar tiem dārziņiem, darbiem, algām, dzīvošanu.. Anyway, tas nav mēneša laikā izlemjams, atrodams un izdarāms.
Kaut kā man tā problēma, ka es neesmu pieradusi samierināties, ja kaut kas nav. Nav gluži visu vai neko, bet nu ir kaut kādas lietas, kas man šķiet pašsaprotamas. Es vēl saprotu, ja kaut kas nāk par velti (nu puslīdz - piemēram, pašvaldības bd), bet, ja man pašai jāpiemaksā >100eur/mēn neatkarīgi no bd apmeklējuma un ēšanām, tad tomēr gribas kaut ko arī par to visu pretī.. Un tie teksti "ņem aukli, ja nekas nepatīk" - nu imho ir atšķirība - aukle darbojas ar vienu bērnu, man nevajag, lai manam bērnam būtu nedalīta uzmanība. Tieši gribu, lai satusē ar citiem bērniem, viņa pati ar starā tusēt ar citiem bērniem, bet nu aukle vienam bērnam izmaksātu (ja viss būtu oficiāli) kkur 900eur, kamēr bd, kur pieskata 15 bērnus viņi prasa 350eur. Labi, telpas, īre, materiāli un tā, bet tāpat jau viņi audzinātājiem/auklēm nemaksā diži vairāk kā tos 900 uz papīra. Atlikums tiešām telpu īrei, komunālajiem, utt? Par ēšanu nerunāju - tas papildus vēl tiem 350.. Tad kur viņi to naudu grūž, ja neko nevar nodrošināt, logu nomainīt nevar (lai varētu telpas izvēdināt), ļoti bieži ar visu to bērnu baru (arī silītes grupā) tikai viens cilvēks, utt.. | | Monday, August 20th, 2018 | | 8:11 am |
par vecuma un attīstības posmiem
šorīt cepam un ēdam imagināras smilšu kūkas uz virtuves grīdas.. | | Tuesday, July 31st, 2018 | | 8:14 pm |
šodien atbraucām no dārziņa mājās katra ar savu riteni :) | | 8:15 am |
| | Thursday, July 5th, 2018 | | 1:00 pm |
konkrēts todleris man te mājās
Bija viens video, ko nozīmē uzmanīt tādu. Atradīšu - ielikšu linku.
Nu tur tieši bija šis variants - uz šķīvja kkas nepareizā krāsā/konsistencē, paskatā, sajūtā - fuj-pē kaka. Gribu to rabarbermaizes gabaliņu, bet nē - fuj-pē mīksta - rokās nevar ņemt, mammu - ieliec man mutē! A uz ielas pussapuvušus ābolus un plūmes lasīt un no smilšukastes laukā kaķa kakas - tur konsistencei un paskatam nav ne mazākais vainas! Tās plūsmes arī mutē vēl pati sabāž! FML! |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|