polija's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 100 most recent ones recorded in
polija's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Tuesday, July 9th, 2019 | | 2:37 pm |
6dien tirgū nopirkām zirņus..
Tgd meita katra otrā teikuma galā liek vārdu "zirrrrrnītis".. At TIK izteiksmīgu R, ka man katru reizi jāsmejas :D | | Tuesday, June 25th, 2019 | | 8:58 am |
Kas var būt trakāks par 1gadnieku, kurš tikko iemācījies staigāt, un ceļ no zemes augšā visādus musorus un bāž mutē?
3gadnieks, kurš apzināti VĒLAS celt visus musorus no zemes augšā un bāzt mutē, un spēlēties, un izklaidēties.. FML. | | Tuesday, June 18th, 2019 | | 10:12 pm |
notirgojām strideri
Es jau lūru uz 16collu islu un tecinu siekalu :D
Stulbākais, ka nu viņa reāli varētu pabraukt ātrāk, ar ar apmalēm varētu būt vieglāk ar lielāku ratu.
Kādam negribas knapi 2us mēnešus pabrauktu 14 collu woom 2 par "drusku zem veikala cenas"? :D | | Wednesday, June 12th, 2019 | | 9:16 pm |
tātad, es nezinu, kā handlot bērnu plūkšanās lietas
Tb nu tā tīri teorētiski es neesmu nekāds pacifists un labā/kreisā vaiga griezējs, bet nu kā saprast, kad IR par traku?
Nu tur ir teorijas, ka jāļauj bērniem pašiem tikt galā, bet nu, ko darīt, ja bērns lieliski "tiek galā" ar dūru palīdzību?
Par viennozīmīgām situācijām: mana vai manu kāds apbižoja, īsti jautājumu nav, bet ko darīt ar neviennozīmīgajām?
Nu, piemēram, piemājas rotaļlaukumiņā ir batuts. Visi pa kārtai lēkā. Mana ar diezgan ilgi palēkājusi, jo citu gribētāju nebija. Bet nu vienā brīdī gribētāju paliek vairāk. Arī pierunāju palaist divas kādu gadu, divus vecākas meitenes, palaiž, atkal palēkā kkādā brīdī.. Nu un tad dublis 1: viens batuts tukšs manējā ierauga pa gabalu, skrien, tās lielākās meitenītes arī ierauga - skrien. Mana ir pirmā. Nepagūst sākt lēkāt, kā tās ir klāt. Meita tām saka: "Es biju pirmā!" Nu bet tur tā neviennozīmīgi, plus vēl tās krievu meitenes, nez, ko saprot/nesaprot ko meita saka. Pasaku, lai tak palaiž tās meitenes un pati kkad vēlāk, jo tak tikko jau atlēkājusies.. Kko piepūšas, bet palaiž.
Vēl pāris palēkāšanas epizodes abām divām - gan tām meitenēm (gan kopā uz viena batuta, gan atsevišķi), gan manai. Un pēc minūtēm padsmit dublis nr.2: atkal viens batuts brīvs, atkal visas skrien katra no savas puses. Atkal mana pirmā. Šoreiz neko nesaku. Meita grib sākt lēkāt, tā otra arī uzkāpj uz batuta, manējā atkal saka, ka viņa tgd grib lēkāt un to meiteni skrien grūst prom. Pagrūž, šī apkrīt sēdus, sāk spārdīties ar kājām, mana rokām virsū, mēģina nogrūst no tā batuta nost. Tā nu abas tur plūcas. Vienā brīdī saku, lai tak beidz plūkties. Tā lielākā aizskrien pie savējiem žēloties.
Pēc tam pietieka mani meitai parādīties tuvumā batutam, kā tā otra (ne tā, ar ko viņa plūcās), jau momentā palaiž, tas nekas, ka pati lēkājusi...
KO man vajadzēja darīt???? Iet tur jaukties par policistu vidū? Es tak ar tur neesmu ar hronometru mērījusi, cik ilgi kura ir/nav lēkājusi vai cik ļoti grib. Ja es skaidri redzu, ka mana provocē kašķi, iejaucos, vai, ja nelaiž lēkāt kādu bērnu, kas tiešām jau kādu laiciņu gaida rindā pie batuta, kur viņa lēkā, vai, ja sāk šefot attiecībā uz mazākiem bērniem. Tāpat arī mana pagaidām nekad neskrien virsū uz batuta "izstumt" kādu citu tur lēkātāju. Var piepūsties, bet pagaidīs, kad būs brīvs vai, kad viņu palaiž..
Ko mācīt? Piekāpties, neaizstāvēt sevi? Ko darīt, ja vārdi nelīdz (jo otra puse tos nesaprot un otras puses vecāki nav ieinteresēti notiekošajā)? Ok - tas, bērniņ, bija slikti, ka tu grūdi to meiteni, bet, ja viņai pateica, viņa neklausa un mēģina izstumt nost no batuta, kā tad rīkoties? Skriet pie vecākiem? Es jau it kā pagaidām tā saku, ka tieši tā arī vajag darīt, nevis pašai "rešatj probļemi".. Bet nu no otras puses "sūdzambībeles" jau in general ar neviens nemīl.. Kas labāk? Sūdzambībele vai kausle? | | Saturday, May 25th, 2019 | | 9:16 am |
| | Saturday, May 18th, 2019 | | 5:54 pm |
10 lietas, ko iegūsiet atsakoties no cukura?? https://medicine.lv/raksti/10-parmainas-organisma-parstajot-lietot-cukuru-8373d64b7eKa tik ne arī. Labāks garastāvoklis? 2as nedēļas praktiski bez un es esmu gatava kādu nogalināt. VISU laiku! Labāks miegs? - Ak tad tāpēc es nevarēju normāli aizmigt dažas iepriekšējās naktis un sekojoši nevarēju vairs izgulēties divas pēdējās, jo nu varētu vispār necelties no gultas, bet tak bērns bļauj, ka grib ēst :@ Enerģija? Jā - visu minēto lietoju, cukuru nelietoju un rezultātā tāds bezspēks un apātija, ka ne ta kājas pavilkt, ne ta kaut ko vispār padarīt. Karoče, ja nesen nebūtu mr beigušās, domātu, ka PMS. Par pārējiem punktiem grūti komentēt - tiem uzlabojums meklējams ilgtermiņā. Nu par imunitāti varētu piekrist (galu galā tādēļ arī sāku stopēt to patēriņu), ja vien es atkal nedabūšu kakla iekaisumu no šī "labā" garastāvokļa un sekojošas bļaustīšanās uz visu un visiem.. Tpc es par šitām šausmām šobrīd leksēju iekšā Frappe AR cukuru un uzgraužu klāt mandeles melnajā šokolādē (ar šo es laikam šobrīd uzņemu vairāk cukura nekā pēdējās nedēļas laikā kopā). | | Thursday, May 16th, 2019 | | 11:59 pm |
šorīt "glābu" putniņu
Pie darba ieejas gandrīz uzbraucu virsū. Sēdēja uz ietves un nekustējās. Sākumā domāju - mazs zvirbulēns. Noliku velo, piegāju klāt - dzīvs, bet sēž tā, ka bezmaz jebkurš var virsū uzkāpt. Noliku pie ēkas sienas. Aizgāju, pieslēdzu velo. Nāku atpakaļ - vēl sēž. Domaju - labi, mok kkas kaiš vai kā, paņēmu, nesu augšā uz kabinetu. Tur sēž man uz rokas (es pat viņu neturēju visu laiku), viņš nabags vnk sēdēja man uz rokas.. :O Ar kabineta biedriem nesapratām, kas tas par putnu - liels, mazs, kas, kā. Kolēģis vēl nobildēja. Sapratām, ka zvirbulēns toč nav.
Tad piepeši šis sāka kko megaklusi čiepstēt. Un spurkt - man uz pleca, tad man matos :D Kolēģe izvilka man no matiem, nepaguvu pieturēt, ka šis jau lido logā. Tur noplīkšķinājās pret palodzi, tad vēlreiz. Palika uz žalūzijas. No turienes nocēlu, un nu jau vaļā nelaidu.
Izskatījās diezgan dzīvelīgs un brašs lidotājs, tpc izlēmām, ka laikam vnk bij kkur mājā ieskrējis un apdullis un novēlies uz tās ielas. tā kā mums logs uz iekšpagalmu, pa logu laist negribējās. Aiznesu aiz Mākslas muzeja uz parku un palaidu vaļā. Tb vairs neturēju. Pasēdēja man dažas sekundes uz rokas, vēl iečiepstējās savā klusajā balstiņā un aizlidoja augšā liepas zarā :)
Tiešām izskatījās diezgan dzīvelīgs. Cerams viss būs ok. Reāli negribējās, lai viņam tur tādam apdullušam uz ietves vnk kāds uzkāpj virsū.. Man jau pašai daudz netrūka, lai uzbrauktu, jo viņš tādā "maskēšanās tērpā" neteiktu, ka baigi izcēlās no ietves krāsas.. | | Monday, May 13th, 2019 | | 8:38 pm |
esjauzinājukanevajadzēja
šodien ar auto..
No rīta to vien darīju, kā maisījos pa ceļu visiem..
Pēdējā brīdī nogriežoties pa labi, pamanīju pa ietvi braucošu velo, visādus auto, utt..
Iečekoju taisnākos ceļus arī caur Purvciema pagalmiem..
Atceļā salēju gāzi, izstāvēju visas propkas, no bd izbraucu ar norautu roķeni krietnu gabalu.. Un tad vienā jaukā brīdī pamnaīju, ka deg "Check engine" zīme.. Vot tā - prijehaļi.
Tgd nesaprotu - pie vainas ielietā gāze, pie vainas tas, ka benzīna bāka praktiski tukša (tur gan nekas vēl nedeg, bet bulta jau tuvu 0), tā norautā roķene, pārāk maz antifrīza (hz, cik tur viņa, Subāram tai bundolī neko nevar saprast) vai hz kas vēl :(
Tgd jautājums, ko darīt. Cik saprotu var nebūt nekas, var būt ieberziens. It kā runājām ar bračku, ka varētu rīt pēc SI iebraukt pie viņa uz darbu, viņš varētu piespraust kko, nočekot vismaz error kodu. JA lasīšot.. Un tad vispār saprast, vai ir prāta doma testies 3dien uz Magnētu Baldonē. GRIBU! Bet laikam ne TIK ļoti, lai paliktu kkur meža vidū ar bērnu neejošā auto.. Biju domājusi rīt ar velo (man jau šodien to propku pietika!), bet nu tad speciāli kkad jābrauc uz pārdaugavu..
Besīc!
Plus vēl par elektroniku runājot - pagājušo 5dien tējkanna uzrīkoja feijerwerkus un drusku atņirdzās. Tb strādā, bet neslēdzas laukā. Slēdzis augšā izslēdzas, bet kontakts ar elektrību paliek. Tad iestājas feijerwerki. Tgd visu laiku cenšos atcerēties "Ieslēdzu, ieštepselēju, kad sāk vārīties, pirms izslēdzas slēdzis jārauj laukā no tīkla".
Ledusskapis jau vairākas naktis sāka izdvest jocīgas skaņas, naktī uz 7dienu šķita, ka pagalam, tpc 7dien pēc dzīvokļa iztīrīšanas pieķēros atkausēt saldētavu. Nu tgd pēc vairāku kg ledus izkasīšanas laukā šķiet, ka drusku klusāk tomēr strādā un saldē/vēsina vienmērīgāk..
Telefons te vienu nakti savā nodabā ņe to što restartējās (pie tā jau esu pieradusi), bet vnk resetojās.. Pēc kā ilgi nevarēju dabūt atpakaļ piestartēt kaut kādā jēgā.
Un tad tikko dušā vannasistabas ventilators ari tā sāka grabēt, ka šķita, ka no sienas izlēks laukā..
Sāk palikt bail komī kko vispār rakstīt :D | | Thursday, May 9th, 2019 | | 7:28 pm |
ja man kādreiz būs dārzs
es tajā centīšos ieaudzēt lakšus. Tā nu toč ir lieta, ko varētu ņammāt un ņammāt. Kolēģe no dārza atnesa mūs darba sacienāt, kas vēlas. Kkā citiem necienājas, es gan nekautrējos :D Atstiepu vēl dažas lapiņas uz mājām. Bērns pagaršoja, pateica, ka garšo, tad pateica, ka negaršo, tad atnāca uz virtuvi un paņēma vēl, jo tomēr garšojot :D
Piegriezu vēl klāt šķīvī zupai. Ēd. :) | | Tuesday, April 30th, 2019 | | 7:03 am |
Vkr iemēģināju ar auto uz bd, tālāk ar velo uz darbu (jo vakarā vajadzēja auto, lai tiktu ar bērna velo uz BKSB - ar sabiedriskajiem visu dienu īsti nav opcija, bet ar savu velo aizvest bērnu un vēl viņas riteni - tur man trūkst kaut kādu iemaņu :D).
No vienas puses - reāli besīgi un čakarīgi cilāt to velo augšā uz mašīnas, siet klāt, mēģināt nenogāzties ar to visu lejā vai uz auto jumta, no otras - kad tu uzbrauc uz Vietalvas ielas, a tur viss stāv no Nīcgales ielas krustojuma līdz pat Matīsa ielai, protams, ir forši ar velo paripināties tam visam pasākumam garām, nevis nīkt stundu ilgā korķī.
Tādā ziņā, Deglava tilta slēgšna vismaz atturēja mani braukt ar auto iekšā centrā. Bet nu es jau neesmu gluži latvietis parastais ar savu veļļošanu pa ziemas saliem un sniegiem ar bērnu uz bd un tādiem ierastiem braucieniņiem uz Bausku ar velo u.tml. Jau 4dien un 5dien novērotais tajā posmā lika domāt, ka latvietis parastais drīzāk tiešām stāvēs 2h korķī (patiesībā vairāk, ja vēl atpakaļ jātiek vakarā, bet tad cik novērots, korķi ir vēl lielāki), nekā kaut ko pārplānos savos loģistikas ieradumos.
Novērojumi braukājot 1,5 mēnešus posmā darbs - bd ar auto liecina, ka ar auto šis ~7km posms aizņem ~20-55minūtes. Kamēr ar velo: ~20-25minūtes. Tālāk uz mājām - līdzīgi. Plus ar auto vnm braucot es pēc iespējas centos braukt nesakarīgos laikos - nu tur uz 10iem uz centru, uzreiz jau pēc 16iem - prom, lai nestāvētu propkās. Ja brauktu "normālā darba laikā", tad tak tur bez 2h posmā bd - darbs - bd vispār neiztiktu. Un tad jau vēl tālāk uz mājām jātiek. | | Wednesday, April 24th, 2019 | | 8:23 pm |
sadzīves ainiņas
Mēģinu iepirkties veikalā, bērns skriada visu demolēdams, mēģinu savākt, gaidu pie kases. Meita sāk rāpot kkur pie/zem kases. - Meitiņ, nerāpo pa grīdu, tu neesi bebis! - Mammu, rekur nauda! (Izvelk no kkurienes tur 20 centus, iedod man.) - Rāpo vēl, meitiņ, parāpo vēl! | | Tuesday, April 23rd, 2019 | | 10:01 pm |
Par papildritenīšiem bērna velo Jā - es arī salasījos visādas gudrības, ka nevajag, ka būs slikti, utt.. Paldies Dievam tikko draudzenei viens pieskatāmais puika 3+ gadu vecumā pēc dragāšanas pa māju ar papildriteņiem pēc dažām reizēm laukā aizbrauca bez.. No viņas saklausījos, plus vēl viņa tā puikas velo papildriteņus iedeva. Tie papildriteņi gan bija 12 collniekam, mums 14 collu velo. Tā nu man sanāca ideāli - tieši kā biju iedomājusies, ka vispār varētu (ja nu tomēr AR tiem papildriteņiem), ka papildriteņi ir ~2cm virs zemes. Respektīvi bērns uz velo apsēsties var - tik traki negāžas uz sānu tas velo, bet braucot (ja normāli brauc) pie zemes tie ritentiņi neskārās necik. Tikai drusku līkumos pieskārās. Mājās ar to padarīšanu grūti gāja. Meita skatījās uz pedāļiem, bet tur viens, divi minieni un jau stendere. Sapratu, ka jāiet laukā. Laukā vienu vakaru izgājām, kkas tur pa pusei zigzagojot starp asfaltu un zālāju sanāca. Tad tikām uz platākas ieliņas - tur jau labāk, tad gar skolu pa bruģētu laukumiņu, kur pietiekami plats, lai nebūtu pēc vienas kļūmes uzreiz zālājā vai pie bordes un tīri labi aizgāja. Līkumi gan vēl tā piesardzīgi. Nākamajā vakarā jau visus līkumus izņēma ar kā lielā un tikai sākumā drusku pazigzagoja pa zālāju. Nu tad 3ajā dienā sataisījāmies uz veikalu. Pēc 100m chrush, kurā nojuka viens papildritenītis. Noņēmu pavisam, jo tas bija vieglāk nekā uzmudrīt atpakaļ. Meita drusku paprotestēja, bet, kad palīdzēju uzsākt braukt un saprata, ka viss labi, ka nekur viņa nekrīt, nekādu problēmu. Vēl ierādīju, ka tgd pie apstāšanās arī ritenis jātur tāpat kā viņas Strideris, citādi kritīs. Arī tas smuki pieleca. Tad ar to vienu papildiriteni smuki nobraukājām visu rītu - kādus 3,5km nobrauca uz veikalu, laukumiņu, mājās.. Pēcpusdienā vēlreiz kādus 2km uz laukumiņu un mājās.. Jau saprata, kā jāuzsāk braukt pašai, nebalstoties uz tā palīgriteņa. Un tad nu 4ajā dienā aizbraucām uz veikalu, tad laukumiņu un izskatījās, ka tas atlikušais viens papildritenis jau nu tikai vairs traucē, pie zemes tas netika praktiski nekad, tikai aizķērās viskautkur, ja tuvāk kkam piebrauca.. Tad nu arī laukumiņā prasīju meitai, vai var ņemt nost. Viņa teica, ka varot. Tad arī uz vietas noņēmu. Viņa pēc tam no laukumiņa uz citu laukumiņu braucot paņēma to velo un šķiet pat nepamanīja, ka tur tā papildriteņa vairs nav. :D Pacēla velo uzkāpa un aizbrauca. Tāda mana velo-apmācības pieredze. :D Ā un vēl mājās pirms šitā visa dažus vakarus biju uzstutējusi to velo tā, lai viņa varētu patrenēties pedāļus mīt uz priekšu - tā lai aizmugurējais rats nekur klāt neskaras, lai var patit uz priekšu un nobremzēt. Domāju, ka tas Strideris viņai rihtīgi palīdzēja stūrēšanai un līdzsvaram un tad to pedāļgriešanu tik pielika klāt un viss skaidrs. Plus vēl viņa gribēja braukt ar pedāļu riteni, vnk tā uzkāpšana uz tā velo, kāju uzlikšana uz pedāļiem sākumā grūtāk, bet, ja velo uzreiz krīt, tad neiespējami, tur arī visa gribēšana ātri apsīka (mamma grib/saka, ka jāgriez pedāļi uz priekšu, bet viņa sākumā pat nesaprot, ko vispār nozīmē griezt pedālus, jo dzīvē to nav darījusi).. Tur arī tie papildriteņi noderēja - sarast, ka viņa var PATI uzkāpt uz velo, PATI pamēģināt mīties uz priekšu un nekur nekrist, PATI apstāties, sakārtot kājas uz pedāļiem, utt. Un tad uzreiz arī nāca gribēšana mēģināt vēl. Visas dienas man skandināja "mammu brauksim laukumiņu pedāļiem riteni" :D Kamēr iepriekš pēc pāris neveiksmīgām epizodēm mājās, pat virsū negribēja skatīties tam velo vairs. Ar tiem palīgriteņiem tāpēc domāju - tā, ka mok lielāks bērns, kas normāli atsniedz tādam velo kājas līdz zemei, ir spēcīgāks, var to velo kārtīgi noturēt, varbūt vairāk spēj jau reāli izdomāt savas darbības uz priekšu (tgd sēdīšos, likšu kājas, griezīšu pedāļus), var arī tā uzreiz aizbraukt bez palīgritenīšiem. Bet mums tie ļoti noderēja. :)) Bremzēšanu gan vēl neesam līdz galam pielikušas klāt, tas nākamais. Kad spēs droši un sakarīgi nobremzēt, tālāk jau tikai braukšanas vaina :) | | Saturday, April 20th, 2019 | | 6:49 pm |
aj, noņēmu to otru papildriteni arī nafig. Meita teica, ka drīkst. Tgd pati sāk braukt, pati beidz, mūk no manis un bremzēt nemāk :D Vienīgais labums, ka tad, kad bļauju, ka pie ielas jāstāv, ja nevar apstāties, rauj kkur pa kreisi un ar līkumu apstājas zālājā :D
To, ka viņa pirms 3 gadu vecuma brauks pati ar velo, toč necerēju :) | | Tuesday, April 16th, 2019 | | 10:53 am |
A kas ir par problēmu, ja pie manas drausmīgās pašsajūtas, zaļajiem puņķiem jau gandrīz 2as nedēļas, klepus, krekšķa, drebuļiem, temperatūras no 36,5 līdz 37,0 asinsaina ir ideāla?
Hemoglobins vispār 138, CRO - 1,67?
Vienīgais, kas man nepatīk, ir WBC, kas it kā ir normā (5,3), BET tā kā parasti normālā situācijā man viņi ir konkrēti zem normas (2,5-3), tad šis sanāk gandrīz 2x paaugstināts cipars.
Tas nozīmē, ka nav iekaisums? A kas ir? Kāpēc es esmu beigta? Tiešām jāsāk meklēt audzēji kaklā vai jāmeklē limfoma? | | Wednesday, April 10th, 2019 | | 1:11 pm |
njā - psihologs man neskādētu..
Kkādā čau, ko dari, nevaram neko sarunāt satikties līmenī ar vienu džeku jau pāris nedēļu čatojam tinderī..
Un tad vkr šis izmeta par tēmu, kāpēc tu neļauj bērna tēvam tikties ar bērnu. Es brīdināju, ka šito tēmu nevajag cilāt..
Aptuveni īsumā apskaidroju situāciju, ka nu nevis es neļauju, bet cilvēks žēlo sevi, viņam bērnu nevajag, es neredzu iemeslu skriet pakaļ, lūgties, jo bērnam no tā toč labāk nebūs. Bet šis tik vēl kko maļ. Reāli uzsita TĀDu dusmu!!! Nu tādu - viss iekšā vārījās. Vnk svaigā atmiņā mani pēdējie mēģinājumi ar to kretīnu pa telefonu kaut ko runāt bērna sakarā pat pēc tam, kad šis pie maniem zvaniem vnk met nost trubu un e-pastus vnk ignorē.. Vēl kko mēģināju rakstīt, bet pie teksta, ka visu varētu mēģināt sarunāt, ja ES to vēlētos, pateicu atā un unmatchoju, kamēr vēl nebiju uzrakstījusī šim to visu, ko varētu arī teikt tam tirliņam, kurš savu bērnu ir pametis un neliekas ne zinis!
Pēcāk gultā lasīju kkādu ievas veselību, lai nomierinātos..
Nu pļac vnk! | | Friday, March 29th, 2019 | | 7:14 pm |
| | Thursday, March 28th, 2019 | | 10:31 pm |
Par zobiņiem...
Kopš pag-gada padsmitā novebra pie zobārstiem esmu bijusi 8as reizes. 3 zobi izrauti, 5i salaboti. Vēl viens diezgan steidzami jālabo un viens - jārauj (plus jāsaprot par vietā likšanu).
3 vēl jālabo drusku nesteidzīgāk un iespējams vēl viens jārauj..
Fantastika.
Es drīz zināšu visu zobārstniecības terminoloģiju no galvas. | | Tuesday, March 26th, 2019 | | 8:24 pm |
Jau turpinu apgūt propku apbraukšanu, neizmantojot waze (jo nestrādā man, nekad nav strādājis).
Šodien atkal no SI braucot uz bd, sapratu, ka nebūs labi - visas estakādes virs slāvu apļa stāv, viss slikti. Pēdējā brīdī pirms pabraucu garām, iedomājos, ka var tak maukt lejā uz Piedrujas un tad smuki tālāk pa Rēzeknes un tad Ilūkstes. Nav tak ikurāt jāstāv tas puskilometrs sastrēgumā, lai līdz tam Ilūkstes ielas pagriezienam tiktu..
Bet nu jā - nepatīk man tās visas D tilta estakādes - nav līdz galam izdomāts kaut kas tur - mūžīgās propkas un tad divas joslas, kur mēģina saspiesties visi, kam vajag augšā un lejā un tad nu krustām šķērsām mainās.. un tie, kam vajag nogriezties, sanāk JAU bezmaz stāv propkā, un negrib laist laukā tos, kuri brauc uz tilta virsū. Plus vēl patrāpās daži burta kalpi, kas nelaidīs, kamēr neiestāsies pārtrauktā līnija.. It kā tie, kuri mēģina notīties nost no tā visa bardaka, viņiem traucētu propkā stāvēt.. Aj - nepatīk man tur braukt. Šodien jau no Krastenes uz Pļavniekiem ar tur tāda nervoza uzbraukšana sanāca, kaut tā estakāde jau nu galīgi nav tā noslogotākā - tur vismaz uzreiz neviens nemēģina tikt nost no tilta, kā tas ir nākamajā uzbrauktuvē.. | | Tuesday, March 12th, 2019 | | 7:45 pm |
Es goda vārds nevēlos iedomāties, kas notiks Ķengaragā pēc Akropoles atvēršnas. Šobrīd jau bezmaz vienīgo joslu, lai no Ķengaraga tiktu uz Pļavniekiem pietiek kādam nobloķēt un viss - propka pa visu Ķengaragu - līdz pat Zoom.
Es arī piederu pie tiem ļaunajiem, kas caur pagalmiem apbrauc propkas, bet nu come on - 2h stāvēt. Bet nu jā - tie, kuru tur dzīvo saka - jauki - knapi esi iedarbinājis mašīnu un jau stāvi propkā..
Bet ko darīt - tur ir absolūti debīls plānojums tam stūrim. No 3 vietām saplūst vienā vietā visi auto - no Krasta rajona, no Ķengaraga, kam vajag uz Pļavniekiem, uz centru vai D tiltu, no Krasta ielas, kam vajag uz sliedēm, No D tilta, kam vajag lejā uz sliedēm.. Tur ir vnk vājprāts. Un tur ir 1a josla!! Tie visi auto rezultātā nonāk 1ā joslā??!!! Kur savstarpēji jāizmainās un uzbraucot pa vienu nākamo joslu augšā estakādē, nonāk nākamajā vienā (!!!) joslā, kur spiežas visi, kam vajag no D tilta vai Krastenes lejā uz Slāvu apli...
Tas ir murgs kaut kāds!
Es saprotu (un esmu pilnīgi par), ka uz centru var būt propkas, ka nav ko ar auto līst centrā, utt.. Bet tak D tilts vispār ir bezmaz kā apvedceļa sastāvdaļa. Plānots savienojums ar Jelgavas šoseju, otrā pusē savienojumi ir/plānoti, lai nebrauktu iekšā nekādos mikrorajonos/centrā un varētu smuki visur apbraukt riņķī, kur mazāk cilvēku, kur mazāk kam tie auto traucē.. Realitātē uztaisa 1u sasodītu joslu, kur propkas nav tikai nezinu nakts vidū un dienas vidū vismaz ir kautcik saprātīgi izbraucams.
Un pavisam drīz šajā joslā ielīdis vēl visi, kas brauc uz/no Akropoli.. Dieva dēļ - nebrauciet tur ar auto! Nu nevajag!
Par gājējiem ar tur ir tikpat "labi" padomāts. Gar Maskavas ielu, lai tiktu pa apakšu Dienvidu tilta estakādei sliežu pusē un 100 metriem garām Akropolei, ir šķiet 4i gājēju luksofori, no kuriem šķiet 3 bija ar pogu (~250m posmā??!!!).., bet nu anyway.. Uztaisa debīlu infrastruktūru un atkal varēs bļaut, ka tantiņas skrien pāri pie sarkanā??? Tā jau no Ķengaraga un Krasta rajonu un atpakaļ tikt nav nekāda medusmaize ne ar kādu transporta veidu/kājām. Tgd būs vēl debilāk.
Un gar sliedēm arī - kur pārtaisīja visu ielu blakus akropolei - vai tad tur kaut nedaudz padomāja par velobraucējiem? Jā, "protams"! :D Ja vēl agrāk bija plata iela ar it kā vienu joslu katrā virzienā (labi, brauca divās pārsvarā), bet nu velo vieta tur pietika, visi kkā apbrauca, viss bija ok, tad tgd uztaisīja divas joslas, kur velo un auto vienā joslā vietas galīgi nepietiek. Attiecīgi konfliktu potenciāls krietni palielinās. Trotuāri malās ar ķieģeļiem, augstām boordēm, ne velojoslas, ne vietas uz trotuāra (trotuāri iet tieši cauri pāris pieturām)..
Fantastiska pilsētplānošana. Un galvenais, ka potenciāls tur bija/ir uztaisīt, lai būtu labi visiem.. Aj sviests. | | Monday, March 11th, 2019 | | 6:55 pm |
7dien no rīta braucām uz Magnētu pa tukšu ielu, uz pilnu klapi mašīnā skan: https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/dziesmu-izlase-kas-manim-kaiteja-putninam-nr1 20ā dziesma.. Piepeši priekšā tur policija - blakus joslā, vidējā ar, stāv ar alkometru. Es tgd nesaprotu, kā jādara pareizāk - jāstājas otrās joslas vidū, vai tomēr malā. Tā kā policists stāvēja otrajā joslā, tad stājos otrajā joslā pa vidu. Apstājos lielām acīm, nesaprotu, kas tgd ir pareizi jādara (ar šo auto mani policija nekad vēl nebija apturējusi). Knapi saprotu kā logu attaisīt.. Policists ierauga manas lielās acis, izdzird mūziku (klusāk neattapu pagriezt), pat nekur neliek pūst.. Pasmaida, novēl laimīgu ceļu un palaiž.. :D |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|