njā - psihologs man neskādētu..
Kkādā čau, ko dari, nevaram neko sarunāt satikties līmenī ar vienu džeku jau pāris nedēļu čatojam tinderī..
Un tad vkr šis izmeta par tēmu, kāpēc tu neļauj bērna tēvam tikties ar bērnu. Es brīdināju, ka šito tēmu nevajag cilāt..
Aptuveni īsumā apskaidroju situāciju, ka nu nevis es neļauju, bet cilvēks žēlo sevi, viņam bērnu nevajag, es neredzu iemeslu skriet pakaļ, lūgties, jo bērnam no tā toč labāk nebūs. Bet šis tik vēl kko maļ. Reāli uzsita TĀDu dusmu!!! Nu tādu - viss iekšā vārījās. Vnk svaigā atmiņā mani pēdējie mēģinājumi ar to kretīnu pa telefonu kaut ko runāt bērna sakarā pat pēc tam, kad šis pie maniem zvaniem vnk met nost trubu un e-pastus vnk ignorē.. Vēl kko mēģināju rakstīt, bet pie teksta, ka visu varētu mēģināt sarunāt, ja ES to vēlētos, pateicu atā un unmatchoju, kamēr vēl nebiju uzrakstījusī šim to visu, ko varētu arī teikt tam tirliņam, kurš savu bērnu ir pametis un neliekas ne zinis!
Pēcāk gultā lasīju kkādu ievas veselību, lai nomierinātos..
Nu pļac vnk!