nēnupaldiescibai
Jeb espešalī vienam cibiņam..
Aizlaidām weekendā vēlreiz uz Riekstukalnu. Vajadzēs atkārtot arī šajā weekendā.. Un tad tālāk atkal meklēt, kā tur palika ar tām "kopābraukšanām", kuras tieši visas kā reiz nobira uz šo weekendu... 5as reizes jau bijām šogad paslēpot. Meitai progress acīm redzams. Bezmaz jādomā varbūt par instruktoru vēl kādu reizi?
Jo nu šobrīd arī ar slēpēm ir sasniegta tā stadija, kad braucu aizmugurē un sirmoju. Jo nu ātrums iet pussoli priekšā prasmēm un uzmanībai. Kau gan atceroties, kā pati teju pirms 20 gadiem mācoties slēpot žāvos, šķiet, ka meita salīdzinoši nekrīt nemaz.
Bet nu arī skaidrs, ka Alpi nebūs. Tieši viena pazīstama bija pielikusi pilnu FB ar bildēm/video, viņi abi ar meitu. Nu jā - ja man būtu vēl kāds pieaugušais, ar ko to rūpi dalīt, būtu citādi. Cik meita izturēs? 2h? Ok, ar pauzītēm, mok arī 3-4h sakasīs pa kalnu kopā. Mok uz vispārējās eiforijas pamata par ātrumu, trasēm, kalniem arī bik vairāk. Bet tāpat - ne katru dienu, ne visas dienas pēc kārtas. Tērēt to mega naudu, dzīties uz Alpiem un tad sēdēt kaut kur zem eglītes ēdot līdzi paņemtās sviestmaizes un druuusku uzslēpojot? Nu to jau var darīt arī tepat - Žagarkalns, Riekstukalns, utt..
Jāpagaida kā minimums vēl kāds gads un jauns izturības līmenis. Lai tāds brauciens būtu prieks, nevis kā zobu sāpes nemitīgi mēģinot 5gadnieci pierunāt braukt...
Fiziski jau arī grūti. Pati zinu, kā man ir sāpējuši muskuļi pēc 3 dienu nodragāšanas nonstop no pirmajiem pacēlājiem līdz pēdējiem. Bērns tak vēl nav tik izturīgs!

Bet nu jā - šis un iepriekšējais brauciens man pierādīja, ka tomēr to auto man vajag. Un tad paskatos sērijā "kā rūsē tas vai šitas" un pārgribas. Bet braukt patīk. Tiešām varētu par kaut kādu šoferi strādāt, jo nu tiešām patīk.. Laiks likt lietā savu C un D1 kategoriju varbūt? ;D