man liekas, ka ne vienmēr kopē tos vecākus.. ir daži rakstura tipi, kas reizēm kādam randomā iekrīt bez nekādiem cēloņiem. man bija viena māsīciņa - nu ārprātīga ragana, lai gan neviens cits bērns vai vecāks tajā jaukajā lauku ļaužu ģimenē, kur mamma sirsnīga zīmēšanas skolotāja un tēvs kluss darba rūķis, tāds nebija. viņa 2-8 gadu vecumā vnk atnākot ciemos uzreiz sāka visu plēst, bradāt kājām, spert zemes un skaļi kliegt. toties laukos viņa bija labs palīgs - varēja uzvelt uz ratiem piena kannu tik lielu kā pati un kūti izmēzt, ja vajag. un vienā brīdi tas negantums pilnībā pazuda, viņa ir maigs, jauks pieaugušais tagad, tāda pati kā viņas mamma un tētis, klusiņa dārzniece.
bet es esmu sastapusi arī vēlāk bērnu nometnēs pa kādai tieši tādai pašai raganiņai, kas liek domāt, ka tas dažiem vienkārši ir tāds pieaugšanas veids. kā ir bērni, kas ir lēnīgi, citi šļupstīgi, citi palaidnīgi, un tad šitie vieni -raganīgie.