mums jau ir gandrīz gadu, un man jau ir līdz baltajām pelītēm. Bet drīzāk jā - Tev taisnība, bērns, iespējams, bieži vien pat negaida to atbildi, bet kaut kādu vairāk komunikāciju, un, ja es distancētos no tām baltajām pelītēm, tad varbūt biežāk to pamanītu :D Plus Tava atbilde dod viņam iespēju pašam padomāt. (un man iesmaidīt par atbildi, jo citreiz nāk laukā vnk fantastiski domu graudu :D )
Citreiz jau ir tā, ka viņa pajautā kaut ko, kāpēc to un to nevar, piemēram, es izstāstu atbildi, ar visu "tāpēc ka" paskaidrojumu, un nākamais viņas jautājums ir "bet kāpēc nevar?" (aļa identisks pirmajam). :D