Bet vispār man ĻOTI patīk
tā sajūta, ka atkal atgūstu savu fizisko formu.
Šodien Priedainē jau pavisam maz vajadzēja pāriet soļos - un arī drīzāk, lai iebrauktu kartē, nevis tāpēc, ka būtu uzdzinusi pulsu un nevarētu pavilkties. Pulss gan, protams, atkal vidējais 166, max - 190, bet nu patiesībā man tas nemaz nav TIK traki, vnk vēl augustā es ar tādu sprāgu nost. :)

Tgd tik jāizdomā veids, kā tajā Magnētā varētu piedalīties. Redzēs, ko K teiks pēc šodienas - vai piekritīs vēl kādam tādam pasākumam (pie tam nezinu, ko lai viņiem samaksā/dod pretī, jo nu come on - tāpat svešs cilvēks tāpat par neko pieskata manu bērnu). Vēl varētu R piezvanīt, bet viņai šķiet ir transports jau un nez cik viņai interesanti būtu ar mani saistīties.

Nomarinējos visu nedēļu pa istabu - tik vien cik reizi dienā ķeksītim pa lietu/vakara aukstumu uz veikalu/rotaļu laukumiņu reizi dienā aizvilkāmies un tad nu šodien mēģināju atgūt pa visu nedēļu iekavēto svaigā gaisa devu :)