pierast, the last chapter, part 3: atdzimšana
Viss mūsu spēks tiekties nācis no tā, kā sākumā tikām pieradināti. Sākot no siltajiem klēpja ūdeņiem, mūžīgā okeāna, barojošās beznosacījuma mīlestības.
Tā piepildīt dzīvi, satvert šo parastāko no parastākajiem stāvokļiem, vairs nebūs iespējams. Un mēs lūstam, lai iemācītos no jauna - kas tad ir pēcdzemdes parastība, paradīze.

Krīze ir izkrišana no mustura, no patterna (patron - tēvs). Tai var sekot depresija - bezcerīgas gaidas ieslīdēt atpakaļ siltumā, pasīvi, labticīgi; vai arī nepieciešama izaicinoša sadursme, kas ļautu transcendēt, pārkāpt iemīto taku uz nekurieni - iemīlēšanās vai psihodēlisks redzējums, vai kāds cits pēkšņs jaunas nākotnes apsolījums, jaunas tagadnes, jauna, reālistiska pieraduma apsolījums. Pieraduma, no kura nenāksies rāpties ārā - cerams - un nenāksies meklēt vēl īstāku pieradumu. Ja pirmās saknes ir izrautas un tu meklē ko "radikāli jaunu", kā vārdu zaudējušais Zuarguss, tad to var gadīties atrast, ja to meklē adekvātās, patiesībai draudzīgās vietās.

Patiesība ir transcendence. Pazīt dzīvi ārpus pierastā un ērtā ir grūti, toties tas iezīmē reāli esošo teritoriju, kurā var ieligzdot pavisam no jauna. Iepazīt sevi un pierast. Pierast pie tā, kas ir, ne pie tā, kā ir ticēts un gribēts.
Patiesība var laupīt ticību, bet tā var sniegt arī jaunu. Tā par dzinuli dzīvē var padarīt to, kas ir tagad - pēc dzimšanas, pirms nāves - tā samazinot mērogu, kurā mūs plosa pasakaini sapņi.
Ja mūžības pieradums nav atmests, radikāli izrauts, tad reālisms šķiet cinisks un auksts. Tas netic beznosacījumu mīlestībai, tas netic nemirstībai, tas netic bezgalīgām iespējām - tam visam, kam tik viegli ticēt, ja pierasts pie labticības un neierobežotiesm apsolījumiem, kā tas ir bijis, pirms iznāci ārā un konstatēji, ka jāalpo gaiss, jāēd pa muti, jāsalst un jāsāp, un jāilgojas - kā nebija sarunāts. Patiesība var atbrīvot, bet ne tāda, kas nākusi no debesīm vai grib uz tām vest. Tikai tāda patiesība, kas atņem parasto parastību reizi uz visām reizēm, lai noliktu cietajā realitātē un pieradinātu pie tās. Pieradinātu pie mazās, parastās dzīves. Pie neparastās parastības.