spocīgi glītais
Atceros, kā kkad pirms padsmit gadiem gāju uz Latgalīti pirkt vienu no pirmajiem Kompaktdiskiem. Paļāvos uz pārdevēja rekomendācijām un gaumi (lol), un nopirku Sepultura - Schizophrenia. Kaut kur tam ripulim vēl jābūt.
Nu, un izleca tagad uz shuffle viens gabals (kuru mēģināju mācīties spēlēt uz gičas, vēl dial-up interneta laikos, kad tablature bija baigais brīnums), un, vot, zinko, skan baigi skaisti. Tolaik man likās kinda par murgainu, bet tagad liekas vienkārši, eleganti, skaisti, forši. Tāds post-1986 metāls :D
Jā, vot, par 1986. gada albumiem drošien varētu sarakstīt cienījamu grāmatu. Ne es gan. Es varētu tikai dažus foršus nosaukt, un ar to balle beigtos. Bet kkas tur tajā gadā ir noticis. Enīvei, Sepulturas otrais, 1987. gada ripulis man nupat ir atgriezis ticību šai eksotiskajai apvienībai.