muzikālais portrets
Klausījos kkādu dziesmu un iedomājos - dziesmas taču mums visu ko māca. Tas, kas skanēja, laikam bija kkas par mīlestību - ā, nu, Billy Jean. Lūk, un tad es sāku domāt: ko es zinu par mīlestību, par cilvēku attiecībām? Ļoti maz esmu klausījies kaut kādu tādu mūziku, kas būtu par to ka "jauki" un "love" un tml. Un arī tad krietni vēlu.
Kas tad ir bijusi tā mūzika? Kas ir tās raksturīgākās "mīlestības" dziesmas no grupām, kas visvairāk klausītas varbūt visdidaktiskākajā vecumā, tīņos?
Black Sabbath... droši vien "Kiss of Death" par

Nothing you can do will hurt me
I am indestructible

par lauztajām sirdīm, rētām un bruņām utt. Bet tas tā vēlīnāk.
No Led Zeppelin - "Babe I'm Gonna Leave You", kas pat nav baigi jākomentē. Vnk, "ir jau forši, bet man sorta jākustas prom".
Kas vēl... Metallica... hm. Vispār īsti nekas par lovi. Iedomājos tikai par "Fixxxer" vai "Low Man's Lyric", par to, kā dievs spīdzina mūs un mūsu tuvos, vai par to, cik sāpīgi būt pilnīgam bomzim tajā emociju pasaulē. Nu, vēl par "Mama Said" iedomājos. Par infantilām emociju fiksācijām sorta. "Let my heart go, Let your son grow" etc.
Oh, "Uriah Heep" par "July Morning", dēm. Spēcīgi.

I've been looking for love in the strangest places
There wasn't a stone that I left unturned.
I have tried more than a million faces
But none was aware of the fire that burned.

Dikti saistās ar saullēktiem pie jūras, kopā ar viņu dziesmu "Sunrise", kas arī ir no mīļākajiem gabaliem, un, lai arī apzināti neasociēju ar lovi, bet ir jau par to, proms.

Sunrise and the new day's breakin' trough
The morning of another day without you
And as the hours roll by
No one's there to see me cry except the sunrise
The sunrise and you...

Nu, un gar jūru staigājamās rindiņas par

Tired eyes drift across the shore
Looking for love and nothing more
But as the sea rolls by
No-one's there to see me cry... except the sunrise
The sunrise and you...
Sun-rise bless my eyes
catch my soul - make me whole again
Sunrise .. new day.. hear my song
I'm tired of fightin' and foolin' around
But from now on till who knows when
My sword will be my pen
And I'll love you... love ya'... for all of my time
Sun-rise bless my eyes
Catch my soul - make me whole again

Uhh, sen neesmu klausījies, bet šitas ir raksturīgais, jes jes.
Labi, kas vēl mani ir uzrunājis "mīlas mūzikā"...
Par nesenāko mūziku īsti nešķiet vērts runāt. Ieraksts ir par augšanu un par agrajām emocijām, par to veidošanos un aprakstu mūzikā.
Nu, jā, pirmais gabals, uz kuru vispār riktīgi pavilkos, bija Scooter izpildītais Rebel Yell (man nebija ne jausmas, ka tas ir kavers). Acīmredzot biju mazs un cerīgs, jo šis laikam ir pozitīvākais no visiem maniem iekšējiem mīlas gabaliem. Par to, kā

I walked the world to you, babe
A thousand miles for you
I dried your tears of pain
A million times to you

Jābūt tak vēl kkam...
Hah, vēl man 90ajos bija Offspring "Smash" albums. Astotais treks. Self-esteem. Lol.

When she's saying that she wants only me
Then I wonder why she sleeps with my friends
When she's saying that I'm like a disease
Then I wonder how much more I can spend
Well I guess I should speak up for myself
But I really think it's better this way
The more you suffer
The more it shows you really care
Right? Yeah

Nu, pēc tā visa, iestājās kaut kāds cits periods dzīvē, kur šitādās kategorijās jau grūtāk runāt. Tur, pilngadība un kas - kad tās dziesmas vairs nesēžas tik dziļi.

Jā, lūk, šitās tad arī varētu būt tās 4everalone dziesmas, kuras visko paskaidro. Dēm.