Nu fui pavisam, uzputenis pusputenis! Zaimo ij saprātu, ij bērnības saldākās atmiņas. Vai velti mūs multiaplikācijās skolojuši par uzpirksteni, uzpūteni, par govs mēli, galu galā? Vai gan tas nav viens provokatīvs gājiens, viens destruktīvs bezatbildības spļāviens sejā visam, kas mūs kā mirstošu nāciju uztur? Un kas tālāk? Plova vietā - plauve, manna tagad būs maniņa, vai varbūt uzreiz nosauksim kafiju par pupiņdzerkli?
Ne kauna, ne goda, ne sajēgas par to, kas kuram kaklā sprūst. Domāju - nav ko lieki kavēties, jāaun kājās gumijnieki un jāiet pie Saeimas ēku ar proviantu mest. No rīta taisni kungi lasīsies kopā vēl kādu negodu ķēzēt.