rudens un skaidrība
Varētu gadīties tā: jo vieglāk dzīvot, jo vieglāk mirt. Un tas, savukārt, varētu paredzēt: jo mazāk iemeslu pašnāvībai, jo iespējamāka tā kļūst.
Vnk iziet tādā saulainā rudens pastaigā, kad smaržo lapas un čalo vējš, apstāties visu lietu nīkās virmas tukšumā, novilkt saldu un dziļu nopūtu un kā labi izdzertu porcelāna tasīti nolikt karoti. Tas ir, notraust plaukstas vienu pret otru, nokrekšķināties, pasmaidīt un galēji - beidzot! - nolemt, ka Ir Laiks. Un tad, nezaudējot skaidrību, taisnā ceļā doties uz īstenojumu, kāds nu kuram mīļāks.
Viss.