nasta
Palikt kustībā, lai ietriektos sienā, vai izstāties un sastingt. Mirt vai nomirt. Izdzīvošana nevienā gadījumā nav iespējama.
Mirt vai nomirt?
Cilvēks ir radies, lai eksistencei būtu kāds, kuru spīdzināt. Kādam tā nopitnības nasta jānes - reiz nopietna bija pasaule, auksta un vientuļa. Tad radās nopietns cilvēks, un pasaulei palika viegli.
Bet prieks ir iespējams tikai divos gadījumos: ja tu zini, ka nemirsi, vai ja zini, ka mirsi.
Pasaule nezināja, kas ir nemirstība, lidz cilvēks uzzināja, kas ir mirstība. Cilvēks sev notic, ka ir nemirstīgs, un priecājas, kamēr pasaule par viņu smejas. Vai arī cilvēks saprot, ka ir mirstīgs, sadzird pasaules smieklus, un saļimst zem tiem. Un tad ir tie, kas piemāna paši sevi - tic, ka ir nemirstīgi, bet tīši notic savam mirstigumam tikai tik dauz, lai pārspētu tos, kas tam tiešām tic.
Viss, kas paliek, ir cietsirdīga pasaule un stulbi, vāji vai liekulīgi cilvēki tajā.
Viss skaistums ir meli, visa patiesība ir vājums, viss prieks ir stulbums. Bet visa cilvēku pasaule - šo trūkumu ornaments, kur trūkums ir vienīgā matērija, bet viss ieguvums - tikai ilūzija. Ilūzija, kas sabrūk, tiklīdz tai pieskaras. Tā realitāte un nāve ir pieskāriena attālumā. Aizspied acis, nekusties un tici, ceri un mīli!