zvēriņš ar svilpīti
Savādi, cik dzīve beigās ir pa īstam. Pusaugu trakumā likās, ka, vot, baigi vajag to taf rīl laif un ka visas tās dzīves lomas var vnk nospēlēt - un ka visi tās reāli arī vnk tēlo. A vot ņem un izrādās, ka viss ir daudz vienkāršāk. Daudz īstāk, daudz patiesāk. Daudz prozaiskāk. Un iepūt!