Crappy music review
Nokačāju Nopirku ansambļa "Digital Summer" šīgada albumu (suns zina, kā saucas). Un, vot, nošausminājos. Drausmīgs mēsls, bet tas tāds žanrs, saucas toļi "alternative metal", toļi "nu metal", bet, nu, tāds popsīgs amerikāņu turīgās viduššķiras papus pirktajā SUV braucamais vai pie iPhone 4S bēdīgi-fotogrāfēties-spogulī klausāmais muzons.
Un pats šausmīgākais tajā visā ir tas, ka kāds [vēl bez manis, protams] to pērk. Ieraksts līmenī, studijas darbs, viss tur apslīpēts un tā, bet nu pilnīgi nebaudāms sekluma dibens. Kas tie par cilvēkiem? Kur viņi dzīvo? Vot, zini, tas variants, kad "labāk nezināt" cīnās ar pētniecisu jaunatklājēja interesi.
Fui, tad jau labāk pat Nikelbek. Iedomājies.

Izdzēsu pie otrās dziesmas, a, vot, ir meitenītes, kas pie šitā bikses smērē.


Nevaru pārstāt šermuļoties.


Bet neklausieties, lūdzu. Atsakos no tādas atbildības. Es te vnk jūsu vietā ciešu, lai jūs zinātu, cik dzīve ir pretīga vietās, kur klājas tik labi.
DIGITAL SUMMER


P. S.
Huuh, uzliku PREYER, uzreiz asinssastāvs sakārtojās.



Jē, '86 forever! \m/ ^o^ \m/