in situ
Svaigs gaiss pārskrien no loga uz logu, kutina smacīgās istabas nervus.
Varētu pamest dzīvokli, vismaz uz brīdi, un pabūt ārā, ar gaisu. Bet negribas visas tās scēnas, aizvainojumu, greizsirdību. Negribas nodarīt pāri šim sablietētajam dvēseles iekaisumam.
Skrien vien, gaiss, skrien! Es esmu pielaulāts. Pienākums, kādu tev saprast vispār nav lemts. Lojalitāte. Pieķeršanās. Mūžīgā dzīvība, jaunava mūra sienā. Es spēju te palikt.
Tik viegli ir pārvērst vājumu tikumā. Tik viegli ir palikt.