vokāli
Ozija balss mani vienmēr tomēr ir kaitinājusi. Un tad ir mazliet kaitinoši, ka Zeks Vailds (Mellais Leibelis) (vai tur, piem., Trojs Sanderss (Mastodonts)) nereti dzied taisni kā vecais angļu ķēms. Toties caur to jauno čaļu galu tā balss tiek kkādā veidā attaisnota, parādīta citā gaismā, kas ļauj no jauna novērtēt visu to Ozija krīpī šitu kā kaut ko puslīdz gaumīgu.
Un kam tad tur beigās izrādīsies taisnība? Galu galā, piemēram, Roberta Plānta balss pati par sevi vispār ir diezgan pretīga, bet taisni tajā skaņu brigādē ļoti der. Un tajā pašā laikā visi tie Sapņu Teātra tipa power metālīgie tīrie džeki ar it kā baigi gludajām balsīm ir faking boring šits. Nu, jā, un tad, protams, uzpeld visādi Kurti vai Tomi Veitsi, Karli Hlamkini vai Sūdi, kas tam visam sorta uzkrāmē savu dzelzsbetona attieksmes zīmogu, kas vispār visu to balss jautājumu pārformē citās kategorijās. Un beigās varbūt tā Ozija ķērkšana iziet uz tā rēķina - un tomēr tad rodas jautājums, vai joprojām ir kruta viņu kopēt. Bet, nu, tā jau tas notiek. Galu galā, arī Kobeins noteikti kaut ko tur centās izspiest.
Ai. Karoč, biš besī Ozija balss.