psy-fi
Tipa te, wtf, tur cilvēkam grūti brīži un sarežģītas izvēles, un tad tipa "Jaunietis tika nodots mediķu rokās, jo izskatījās iereibis. Iespējams, tas saistīts ar narkotiku lietošanu." Un visi tie raksti/sižeti, kur tipa čuvaks, sarijies tosolu, nosit visus ar cirvi, un tad kkur kā tādu akcīzes uzlīmi pie miskastes pielipina "iespējams - lietotas narkotikas". Iesmērē pa kkādu spraugu tās tendenciozās piezīmītes. Nevienā vairs sašutumu neraisa tādi teksti kā "mēs ar draugiem normāli sēžam, pieci purni, pēc kāda trešā šņabja litra netālu apsēžas tāds čuvaks, jocīgs kaut kāds, izskatījās, ka kaut kādas narkotikas salietojies. Nobijāmies, piegājām pie viņa, piekāvām un mīļā miera labad gājām majās. No tiem narkomāniem jāuzmanās, viņi nav normāli." Domāju, ka tas ir pats galvenais iemesls psihodēliķu aizliegumam - tie attīsta cilvēka personību, izkopj redzējumu, atbrīvo emocijas un sirsnību. Bet tas nav "normāli", to nevar kontrolēt. Gluži kā ar izglītības sistēmu, kurā mēģina iepludināt ideju par to, ka katrs bērns tomēr ir atšķirīgs, bet vismaz man nācās iet cauri ļoti rupjam un vienaldzīgam štancēšanas aparātam, kurā ne skrūvīte, ne atsperīte nebija atbilstoša man. Tai vienalga, cilvēks to neinteresē. Kā lopus - ja var sadzīt kūtī ar elektrību, sitīsim ar elektrību. Ja ar asinīm, tad pātagosim. Ja ar mīļiem vārdiem - padūdosim. Un ne tā, ka būtu kāda iluminātu organizācija, kas to visu tā bīda: tā ir tumsonības pašorganizācija. Mūsu cilvēciskā daba lielā mērā ir lopiska, tā grib būt barā, tā grib tādu komfortu, kurā nav jālauza galva, kurā nav jāpiedzīvo vientulība, pamestība, izmisums, šaubas, šausmas. Mēs gribam neizvēlēties. Mēs gribam kļūt auksti un nejūtīgi, lietot tikai alkoholu un tikai tam, lai nejustu. Protams, bieži mēs neaptveram, ka tas ir nesavietojami ar prieku, laimi. Bet vienalga. Safety first.
Un tad viņi, mēs, sakām - re, kāds jocīgs, laikam narkomāns. To varētu uzskatīt par komplimentu. Bet nē. Mēs ņemam un šujam "narkotikas" klāt tam, kas mums sķiet nosodāms, ļauns. Vai nu bezdarbniekiem un māksliniekiem, vai slepkavām un zagļiem, vai laimīgajiem un vieglprātīgajiem. Tie jocīgie. Tie ļaunie. Tie nevēlamie.
Kā būtu dzirdēt ziņās, piemēram, tādas frāzes kā "Pastāv aizdomas, ka slepkavību izdarījušais vīrietis bijis ģērbies treniņbiksēs", "noziedzīgs jauniešu grupējums iespējamā BMW iespaidā aplaupa garāmgājējus", "notvertais sērijveida slepkava izrādījies pastāvīgs The New York Times lasītājs" vai "iespējamā sesijas nogurumā un sarkanās biksēs no Vanšu tilta nolecis kāds jauns vīrietis - iespējams, Microsoft Word iespaidā"?
Tik daudz tādu ēterisko baiļu, un mēs tās brienam kā peldošu miglu, jau sen kā ieauguši bailēs saredzēt horizontu: "Kas gan notiktu ar cilvēkiem, ja viņi zinātu, ka var iziet no redzamības loka?" Truli. Baisi. Žēl.

Šis narkamāns, "Cannabialus vulgaris", brīvajā lajkā ēd labu pilsoņu sejas.