...
Man patīk brūces, kas sadzīst. Izaicinošas, bet drošas.
Sist logus pamestām mājām: bez signalizācijas un bez bailēm.
Iemīlēties kādā, kurš tik un tā man ir par daudz, un tikai bez maksas vērot.
Man patīk neaiziet gulēt, kaut nepatīk neizgulēties,
un tad vēl man patīk krist, kaut gan vēlētos nepiezemēties,
uzasināti naži, lai liktos, ka tiem ir kāds pielietojums,
un konservu krājums vēl nākotnei, tā, lai tai noticētu.
Runāt par to, kas ir mūžīgs, lai mirstīgos neaizvainotu,
un interesēties par tēmām, kas citiem ir vienaldzīgas,
visu no laba attāluma un visu tā gandrīz pa īstam,
visu, kas paliek man pašam, ar ko tikai sev esmu bīstams.