nekas par neko
Varētu teikt daudz ko. Pateikt - turpat vai neko.
Durt ar izliektām vārdu adatām jūtu un sajūtu tumsā, lai trāpītu sevī kā adatu kamieļa acī.
Jocīgais nepasacītājs. Dīvainais lāgā-nejutējs.
Pa spirāli pārpasaulīgā tukšuma tupumā iesūkts operas timpānists skaņdarbā, kurā viņš drīkst palikt mājās. Tirpstošām rokām iegrābies pasaules sāpju matos.
Riebīgi kaimiņi noteikti kaut ko sliktu aiz sienām domā. Trepēs kāds noteikti būs, ja tur kaut ko gribēsies. Iziet. Diez vai. Varbūt aiziet.
Uz kurieni nav un priekš kam. Tvert ledusskapja apzinīgo rūkoņu, laiku pa laikam tik mundru kā neciešams dzīvokļa biedrs, kura studiju gadi nav pazaudēti, un klaviatūra patiešām atpelna sevi.
Paša apmaksātā elektrības gaismā naktīm vien nīksti - un nevari trāpīt: ne dienā, ne naktī, ne rokā, ne acī, ne galvā, ne sirdī... viss kaut kā šķērsām, tā kā pa tumsu. Dzīve kā nepametama pirmā seksa neveiklība. Pavisam noteikti nemaz ne kā filmās.
Tu nomirsi, un nebūs titru.