cepu cepu kartupeļus cepu zilus cepu zaļus
Iepirkos. Man liekas, ka nopirku visu. Bet kā tam visam izdevās saiet maisiņā? Domājams, ka lielāko daļu veikala būšu atstājis tur.

Abet tajā Sodomā Gomorā, kas ir odu orģiju pārņemtie mātes Latvijas meži, vispār nav iespējams ieiet, ja tu gadienā jau neesi sālsstabs. Tinos atpakaļ neskatīdamies.

Un vēl dzirdēju, kā pareizi skan gulbis. Pīkst/kverkst kā miniatūrs mopēdiņš. Nekas īpašs. Cerams tikai, ka tā nebija slavenā gulbja dziesma, ka viņš tur tagad karājas ar galvu pa priekšu zem ūdens.

Vēl redzēju, kā jauns vīrietis, nesot pie krūtīm piespiestu bērnudārznieku, pamanās reizē čurāt. Gāju garām. Neko nepaprasīju.

Da vispār lauki, zin, ja tā padomā, vai ne. Bet tas nekas - toties taisīšu biznesu. Importēšu Ņujorkas bomžus, noslēgšu līgumu, ka viss tas ūberkrutums ar spoguļu debesskrāpjiem un Kaliforniju Jūrmalas vietā (bez odiem, mind you!) man skaita procentus. Kā Anglijas augstskolās, kur pie noteikta peļņas līmeņa tikai jāatmaksā universitātei. Es to pašu, tikai importējot NY bomžus. Nu, un no viskurienes. Atleses konkursi, kārtas numuri, viss legaļjo.

ps
ā, un vēl - skumbrijām laikam sociālismu ieviesuši, sākušas maukt taisni tīklos. veikalā visu veidu skumbrijai baigie skidoni, yo