rīta nīgrums
Ubagi pavisam izlepuši. Maksimā puika prasīja "kapeikas". Pat ierosināja, ka varbūt var viņam paiku nopirkt. Ģimenē esot 9 cilvēki.
Ar kuru galu viņi domāja, ražojot visu to noziedzībai un postam nolemto biomasu?
Prasīju, kas tur ar sociālajiem dienestiem (ja reiz atņem citiem naudu, lai uzturētu slimību, tad man ir arī tiesības painteresēties), bet tas esot tikai ceturtdienās (whatever that means).
Lai vai kā, interesanti, ka gudrās galvas uzskata par nepieciešamu uzturēt tādu sabiedrību, kas ne vien nespēj pavilkt pati savu dzīvību, bet nespēj to pavilkt arī tad, ja viņus stumj un grūž, un atbalsta. Nešaubos ne brīdi, ka ir iedarbīgāki cilvēku rīcībspējas veicināšanas rīki par naudas sviešanu. Ja reiz šķiet tik svarīgi mest to naudu ārā, tad varētu vismaz izmantot adekvātākas metodes, reāli iemācot cilvēkiem pelnīt.
Labi, vatever, tikko pamodos, kkādas suicidālas noskaņas, tāpēc tāds naids pret dzīves smagumu un bezpalīdzību tā priekšā.