šķēlums
Viss cilvēciskais ir pasaka. Pasaku pasaule, kuras svarīgums saprotams tikai no tās iekšpuses. Un jebkurš stāsts, jebkurš tēls ir vienlīdz patiess, jo nevienam no tiem nav nekādas darīšanas ar "cieto realitāti". Viss, no dzejas līdz politikai, no mīlestības līdz pašnāvībai - tas viss ir tikai mēģinājums atrast jaunu pasauli ārpus/starp akmeņiem, kokiem, gaisu un neaizsniedzamību.
Un neizmērāmi smaga ir ne vien izvēle starp pasakas apakšstāstiem, bet arī starp pasaku un "cieto realitāti", jo mēs esam pasaku dzīvnieki. Izdzīvot ārpus pasakas ir galēji grūti (t.i., tajā dzīvesspara jomā neesam konkurētspējīgi), bet pasaka var novest situācijās, kur izdzīvot vairs nav iespējams, neatsakoties no pasakas kā tādas - vismaz uz pārejas periodu.
Visa dzīvība uz naža asmens. Un krītot jāuzmanās nekrist taisni uz priekšu.