Deutschland, Deutschland uber alles!
MaXimai vajag savu kkādu Himnu un Deju nacionālo. Katrreiz, ejot uz veikalu, vai vienkārši, kad sametas skumji, varētu koridorā uzmest vienu līksmu "Maxima, Maxima, manas dzīves maksima!"
Jā, vot, aizgāju noziedot papīra latus lokālajai brīnumbodei M(X)M (acis lepni pievēris suņpurniņš, jaunais MaXiMas talismans [p.s. skice]). Pretī iedeva maisu ar našķiem. Taisni kaifa sektoros šņaucamā Optima Līnija. Saldējums tur, kkādi sieriņi (ne kājās, bet mutē bāžamie), tur... makaroni, kas vēl, apelsīni man, tur, vēl kaut kas bija. Sēmenes sempenes semuškasčkas saulespurkšķu sēnes. Tas tā. Rajonam par godu.
Cūka lietus, citādi ietu ārā. Ārā, ārā, Māāksima, Maximāā, manas dzīves maksima! Tad es ietu ārā. No prieka koridorā uzdancotu. Jes. Tā, lai visi tic, ka es tiešām eju priecīgs ārā. Tak ņebivajet! Jo līst, vai ne.
Labi, pokren, es varu porken porken filmas un našķus un pššš kššš tšššš rastafarm™

tŠUS!