poezia raiono
Betona dzīvoklī negribas ārā
negribas - ārā ir krievi
Un sēdēt ar sevi dzīvoklī negribas,
ārā gribas, jo krievi.
Ārā krievi,
Iekšā krievi,
vhoģit, vihoģit
ārā un iekšā
pakaļā, priekšā
ar cauru balonu
tukšā medus podā
minoritāte - dzīve
pa manām betona trepēm lodā.
Un beigās maķ tvaju zanogu,
kā gribētos būt par okupantu,
kad mājas vienmēr iet soli pa priekšu.
Bet tagad, kad visi citi ir krievi,
mājas iet šaurāk un dziļāk uz iekšu.
Caurā gumijā iežņaudzies
cauru dienu dziļāk iekšup čīkstu,
Ienāc betona podiņā, Hruščov,
paldies, ka es tavā dzīvoklī drīkstu!