vot tā
Es za to, cepot kartupeļus, piejēdzos, kur visam sūdam sakne. Kad biju mazs un tur bērnība, man apkārt nebija neviena dzīvespriecīga cilvēka. (Protams, nav izslēgts, ka sūda cēlonis viņos biju es, un tipo post hoc ergo propter hoc.)
Vot tā.
Mēs jau esam tikai kopijas. Mums nepieciešami paraugi. Un labākais, ko darīt, atstāt mazliet labāku paraugu. Tā nu joprojām no svara ir Feidipīdi, Eiklīdi, Sokrati, Aristoteļi, Ciceroni, Džefersoni... mums visiem par kaunu. Un tikmēr - nahren bērnus!