Kūpošas čaulītes, krītoši santīmi
Es neraudu,
es turos,
es aizžmiedzu acis un buros, un buros, un buros.
Tā nav lūpa, kas trīc,
tas noteikti ir kaut kas cits,
es turos pie sienām, gar tapetēm lavos, notupjos stūros.
Vēdru čokurā velk
un dvēsele savelkas rētās
kara satrakotas, nāk virsū pasaules neuzvarētās.
Kā vēstule frontē
No pirkstiem krīt avīzīte:
Šņabis un kotletes lētās - visas Maximas atlaides: nokavētas.
P. S.
Nu, šī, protams, ir pasūtījuma lirika bez mākslinieciskās vērtības. Kā Pienvedēju Piedzīvojumu "Maksimums"