Par melojošo ērgli Ērgli
Grāfs ērglis, lidojošais poligrāfs,
viņam pilnas kabatas saburzītas maizes.
Viņš ezeros strādā, viņš skatās cilvēkiem acīs,
līdz dabū maizi, līdz maizi dabū, līdz dabū un ieliek to kabatās.

Drupaču pieberztie spārni,
paceļas iepretim saulei, laižoties ātrāk kā Ikaruss,
kā blaugznas pār trūkumcietēju galvām birst dāsno ezera ļaužu maize.

Vēja mētāts kā izžauta sega
ērglis ceļas uz mākoņiem.
Mākoņos labi, mākoņos viņu neredzēs
tie muļķi, kas atdeva maizi, to maizi, ko ērglis ņems rokā
un ēdīs kā nelabais.