bjūtī
Pēc daudzu jau paustās sajūsmas droši vien būtu lieki teikt vēl kaut ko par vakardienas ģeniālo Mona de bo konci.

Lai vai kā - perhaps labākais dzirdētais koncerts. Tipa ever.
Radioaktīvās skaņu daudzstāvenes ar ņirbošiem sešstīgu elektropārvadiem, ritmiski dārdoši tanki un neredzamas pazemes mašīnas militāru debesu bazūņu ēnā. Šit laik zet. Quait ameizing. Viens kārtīgs LSD trips, saspiests pusotrā (?) stundā.

Tomēr šodien paģiras. Ne no monas. No vecā, stulbā alkohola. Un pīpēt droši vien vajag mainīt pret vingrot. Pavasaris - pietiek kurināt, laiks iet ārā.