chalkboard
Dažreiz gribas piederēt, bet parasti - par laimi - nē.
Un dažreiz gribas nepiederēt nekam un nevienam, un tad arī ir vislabāk.
Dažreiz gribas iet prom. Bet visbiežāk ir slinkums un gribas palikt. Gandrīz nekad negribas ierasties, izņemot tās reizes, kad gribas, jo ir taču jauki.
Lūk, un dažreiz gribas kaut ko pateikt. Parasti gribas. Un dažreiz gribas nepateikt. Vai uzrakstīt, it kā nepasakot.
Nu, jā. Tā nu dažreiz - tas, dažreiz - tas, bet parasti - kaut kas tāds, ko negribas.
Un tad jājautā - kurš tad ir tas, kuram negribas?
Kā tā var būt?