on destruction
Cilvēka situācija ir paradoksāla^*: ja viņš grib pasargāt planētu no sevis, viņam jābūt maksimāli destruktīvam sabiedrībā. Ja, savukārt, cilvēka mērķis ir radīt maksimāli lielu postu, tad labāk veicināt morāli, pareizību, masu kustības a la reliģija, patriotisms, mode, radikālisms, revolucionārisms utt.
Katrā gadījumā - cilvēks ir posta paraugs: traģiskajai izrādei jābeidzas ar cilvēces vai visas Zemes dzīvības grandiozo galu.

* Tiesa, šis paradokss ir tikai šķietams, jo nesastāda patiesu dilemmu. Nākotne slēpjas tajā, kas netiek pateikts.