the dead end
Cilvēces nāve ir tikpat neizbēgama, kā cilvēka nāve.
Ja labāk izdegt, ne izdzist,
ja labāk dzīvot ātri un mirt jaunam,
ja labāk patiesi baudīt, nevis pēdējos 70 gadus lēnām dzist un cerēt, dzist un cerēt,
tad godīga cilvēka uzdevums ir ne vien nogalināt sevi, pirms to izdara nāve, bet, to darot, pēc iespējas paraut līdzi arī sabiedrību.

Vienīgā alternatīva, vienīgais nožēlojamais, tikpat kā neciešamais stāvoklis ir tukša, mulsa, garlaicīga turpināšanās pretī nejūtamai izdzišanai nekurienē. Tā ir veselība. Ar to arī apsveicam.

Nav nekā indīgāka par dzīvību, nav nekā postošāka. Nekas nenes tik daudz nāves kā dzīvība. Tik daudz sāpju. Tik daudz prieka.

Vai tiešam nav iespējams, ka mēs kā suga kādā brīdī esam milzonīgi kļūdījušies?