home
Atdarinot cilvēki nozog to, ko nevar nopirkt. Ko nevar pārdot. Un viens paliek bešā, bet otrs - ar viltojumu. Vārdiem, īstiem vārdiem, ir jāmaksā asinis. Īstie brendi ir tikai tie, kas iededzināti miesā.
Un tad jājautā - vai cilvēki vilto no vientulības, vai tomēr ir vientuļi aiz liekulības.

Pat mākslīgas krūtis ir skaistākas par mākslīgu sirdi.
Ja sāpēm ir kāda unikāla vērtība, tad tā slēpjas sāpju autentiskumā.
Autentiskumam principā piedien sāpes. Kad izvēle izdara sevi, lai cik arī neglītu, un neatstāj vietu lepoties, neatstāj vietu nožēlot.

Un atdarinot īsto, dzīvo, tas tiek nogalināts, patriekts, izskausts, un jāpārceļas. Zeme sasveras un sviež tevi projām pa sienām. Iededzina jaunu zīmi. Viss, ko tu gribēji, ir miers, bet tad jau atkal kādi negaidīti parazīti liek maksāt par jaunu mieru, par jaunu vietu, ar jaunām, īstām un iezīmējošām sāpēm.

Tā tie kauliņi krīt. Tā tās silmības plosās. Tā tie cilvēki laupa, nogalinot ar glaimiem - jā, arī Bruts. Arī tu, Brut, arī tu.