bet pēc tādas analoģijas jau jebkurš koncepts, kam nav konkrētu referentu (nevar parādīt ar pirkstu un teikt: "lūk, šis ir krēsls, bet šis - feminisms"), ir tukšs. jā, pārpratumi lielākoties tiešām rodas no runāšanas garām vienam otram, bet tā diemžēl valoda strādā. bet jā, es esmu feministe, manī nav nekādu siltu jūtu pret islāmu (arī ne pret kristietību vai hinduismu for that matter). un jā, es tiešām gribu līdztiesību. bet līdztiesība nenozīmē to, ka es gribu būt kā džeks. ir tas banālais piemērs par kāpnēm - tas, ka te ir kāpnes, kuras visi brīvi var izmantot, nav līdztiesība. līdztiesība ir tas, ka blakus ir arī lifts, ar kura palīdzību arī cilvēks ratiņkrēslā var tikt līdz augšai. un nē, ar šo līdzību es nesaku, ka sievietēm būtu būtisks handikaps, salīdzinot ar vīriešiem. tomēr visi te uzstāj, cik ļoti vīrieši un sievietes ir atšķirīgi - un tieši šīs konkrētās atšķirības ņemot vērā, mēs arī tikai varam tikt uz īstenu līdztiesību. kaut vai sākot ar to, ka tevi darbā nenodirš un neizņirdz, ja esi emocionāla hormonu dēļ mēnešreižu laikā (banāls piemērs, diemžēl populārs praksē). un feminisms nevienā brīdī nenoliedz, ka arī pret vīriešiem vietām pastāv netaisnības, stigmas un citas huiņas visādu aizspriedumu dēļ.