Gastronomiski situacionālie novērojumi
Ok, pirmkārt, izskatās, ka tītars negrib būt kotletes. Bet to vegāni varēja pateikt jau sen (ja nav to jau izdarījuši). Pārāk mīksts kaut kāds.
Bet, kas trakāk, šitanī makaronēdāju civilizācijā izveidojies nekā racionāli neattaisnojama nemode rakstīt uz pārtikas iepakojuma "TIKAI 1234kcal!!!". Mēs taču ēdam tādēļ, lai mums būtu enerģija. Kalorijas. Ne tikai, bet obligāti. Jo vairāk kaloriju, jo labāk!
Bet problēma ir citur – domāt ko un kādēļ tu ēd, ir sarežģītāk, nekā domāt
cik tu ēd. T.i., uz tām pakām mierīgi varētu rakstīt: "Tikai 0,8 porcijas!" vai "Apēd mazāk par to pašu cenu!" Jeb, no citas puses, varētu tirgot smiltis ar cukuru. Par katriem 100 gramiem cukura rakstīt: "SMILTIS. TIKAI 400kcal!" Un ņukā tik iekšā!
Nāvīgi ironiski, ka low-fat uzturs ir resnuma un tizluma rosinātājs. Lai arī tas cukurs ir divreiz nevērtīgāks energoefektivitātes ziņā vien (nerunājot par smadzeņu u.c. samērā būtisku orgānu izejvielām), tomēr veselīgāk ir ēst bulciņas ar TIKAI MAZ KALORIJĀM, nekā vienu labu treknas gaļas gabalu, kurš reāli nes dzīvību (nuja, nāvi arī –
life)
P. S.
Ja tiešām grib, tad arī tītars var labi par kotleti būt.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: