Turpinot ilūzijām
Jā, un bezkaunīgi pazemojošo sacerējumu "Ja es būtu Latvijas prezidents" vietā bērniem varētu dot rakstīt, piemēram, par "Ja es būtu bezdarbnieks" vai, subversīvāk, "Ja es būtu skolotāja", nu, vai "Ja kāds vispār ņemtu mani vērā".

Vispār interesanti - varētu domāt, ka dienesti monitorē, kā tas bulšita storijs bērnos gadu no gada mainās, bet reāli jau tur nekādas starpības nevar būt. Prezidents, imperators, pofig. Principā sacerējums ir par tēmu "Ja es būtu Visvarenais Dievs".
Bet tu neesi. Un nekad nebūsi.
Bet viņš... viņš ir.