Atbilstoši savai sapratnei par "valsts" būtību un "skolas" vēsturi, no valsts skolas neko izglītojošu, stiprinošu, atraisošu pat īsti negrasos sākt gaidīt.

Kaut ko brīvu tur var atļauties tikai tad, ja visas nākamās dzīves izvēles lielā mērā ir pakļautas varas orgāniem - kā "konsūmerisms" stipri pārtikušajās valstīs, pie kura sabiedrība indivīdu novedīs neatkarīgi no izglītības. Pie mums tās naudas ir mazāk un luksusa preces nav labākais veids, kā to no cilvēkiem atsūknēt (turklāt, te ir maz darba autsorsa uz trešo pasauli, no kurienes ņemt free money), līdz ar ko cilvēki jātur striktākās bailēs, lai par spīti savai nabadzībai savu kāpostu pamatā atdotu valstij. A runa par kaut kādām tur jūtām vai mūzikām reāli velk uz aicinājumu grozīt pastāvošo iekārtu, par ko var taisnīgi iesēdināt uz vēl 12 gadiem.