Uzmanību, viss šeit lasāmais ir autora fantāzija. (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ulvs) rakstīja, |
Haha, true dat, sir, true dat. Esmu aizdomājies tieši par to pašu - ak, mūzikai tač' ir milzīgs potenciāls glābt dvēseles. Bet apzinoties, ka mūzika ir within kind-of-a prison system (that are schools), nolaižas rokas, jo uzreiz atceros sevi un mūzikas stundas. Tās manī izraisīja riebumu pret klasisko mūziku, kori, koristiem un visu pārējo, jo, nu, tīnis, kurš fano par Limp Bizkit un Korn nav spējīgs redzēt tālāk par to.
Aizdomājos par alternatīvu - moš vienkārši pārliekam mūziku pāris gadus vēlāk, teiksim, sākot no videnes. Bet tad, šķiet, būtu vēl trakāk, jo ap to laiku jau ir radusies apziņa par to, cik nenozīmīga ir skola, un mūzikas nodarbība šķistu kā vēl lielāks waste of time, nekā sports (pieņemu - vairumam). Protams, būtu šādi tādi cilvēki, kuri būtu par to priecīgi - priecīgāki, nekā tad, ja viņiem tas būtu bijis pasniegts, sākot no 5. klases (protams, ar nosacījumu, ka nodarbības ir atbilstoši konfigurētas cilvēkiem, kuri vairs nav bērni/tīņi, bet tīņi/pusaudži).
Tomēr šķiet, ka man ir risinājums - no videnes ieviest dažas "obligātās ārpus tipiskās izglītības nodarbības", kas sevī ietvertu mūziku, sportu, darbmācību (ko pārsauktu par "ja tev nav prāta, tad vismaz attīsti spēju strādāt ar rokām", taču kkā īsāk) un varbūt vēl kaut ko. Un skolēnam būtu jāizvēlas, piemēram, 2 no 4 variantiem, kas pēc tam būtu jāapmeklē. Tad vismaz būtu mazāka iespēja, ka lohi, kuriem tiešām Ļoti Riebjas mūzika kā tāda, netraucētu citiem un neprovocētu vājos prātus uz jaunas attieksmes iegūšanu pret priekšmetu, pret ko a priori ir vienaldzība (jo atzīsim - vairums skolēnu vienkārši plūst visam cauri, seko barvedim un sūkā īkšķi, ja nejūt citu cilvēku iniciatīvu).
Nogura pirksti, iešu atpūsties. Bet, jā, būs jāpafiško par šo tēmu, jo, sasodīts, kas liedz mums kurnēt par to, ja varam izdomāt kaut ko, kas būtu efektīvāks(-gāks?) un ieviešams mācību metodikā, netriecot lieku naudu un neprasot papildkvalifikācjas mācībdaļai (tā vietā vienkārši ieviešot jaunu sistēmu, kas attiektos uz noteikiem priekšmetiem; es spēju saskatīt vēl vienu ļ.pozitīvu faktoru - to, ka cilvēki būtu SPIESTI izvēlēties; jo izvēlēties ir jāiemācās; es, teiksim, to nepratu pat līdz universitātes pirmajiem kursiem - es burtiski ieslīdēju jur.fak., jo nezināju, ko citu izvēlēties; un tā ir ar 90% citu videnes absolventu, manuneciloprāt).
Aizdomājos par alternatīvu - moš vienkārši pārliekam mūziku pāris gadus vēlāk, teiksim, sākot no videnes. Bet tad, šķiet, būtu vēl trakāk, jo ap to laiku jau ir radusies apziņa par to, cik nenozīmīga ir skola, un mūzikas nodarbība šķistu kā vēl lielāks waste of time, nekā sports (pieņemu - vairumam). Protams, būtu šādi tādi cilvēki, kuri būtu par to priecīgi - priecīgāki, nekā tad, ja viņiem tas būtu bijis pasniegts, sākot no 5. klases (protams, ar nosacījumu, ka nodarbības ir atbilstoši konfigurētas cilvēkiem, kuri vairs nav bērni/tīņi, bet tīņi/pusaudži).
Tomēr šķiet, ka man ir risinājums - no videnes ieviest dažas "obligātās ārpus tipiskās izglītības nodarbības", kas sevī ietvertu mūziku, sportu, darbmācību (ko pārsauktu par "ja tev nav prāta, tad vismaz attīsti spēju strādāt ar rokām", taču kkā īsāk) un varbūt vēl kaut ko. Un skolēnam būtu jāizvēlas, piemēram, 2 no 4 variantiem, kas pēc tam būtu jāapmeklē. Tad vismaz būtu mazāka iespēja, ka lohi, kuriem tiešām Ļoti Riebjas mūzika kā tāda, netraucētu citiem un neprovocētu vājos prātus uz jaunas attieksmes iegūšanu pret priekšmetu, pret ko a priori ir vienaldzība (jo atzīsim - vairums skolēnu vienkārši plūst visam cauri, seko barvedim un sūkā īkšķi, ja nejūt citu cilvēku iniciatīvu).
Nogura pirksti, iešu atpūsties. Bet, jā, būs jāpafiško par šo tēmu, jo, sasodīts, kas liedz mums kurnēt par to, ja varam izdomāt kaut ko, kas būtu efektīvāks(-gāks?) un ieviešams mācību metodikā, netriecot lieku naudu un neprasot papildkvalifikācjas mācībdaļai (tā vietā vienkārši ieviešot jaunu sistēmu, kas attiektos uz noteikiem priekšmetiem; es spēju saskatīt vēl vienu ļ.pozitīvu faktoru - to, ka cilvēki būtu SPIESTI izvēlēties; jo izvēlēties ir jāiemācās; es, teiksim, to nepratu pat līdz universitātes pirmajiem kursiem - es burtiski ieslīdēju jur.fak., jo nezināju, ko citu izvēlēties; un tā ir ar 90% citu videnes absolventu, manuneciloprāt).
Nopūsties:
