Sapratu atšķirību. Tu uzskati, ka "valsts" ir īsta būtne ("tīģeris"), līdz ar ko redzi to kā nepārvaramu spēku. Es redzu "valsti" kā vardarbības attaisnojumu indivīdu prātos, līdz ar ko redzu vienlīdzību un iespēju komunicēt.
Attiecīgi, varētu jautāt - kurš ieņem upura pozu: tas, kurš jūtas totāli bezspēcīgs un atmet ar roku, vai tas, kurš jūtas vienlīdzīgs un dusmojas par reālu netaisnību.
Turklāt, upuri ir tikpat reāli kā noziegumi. Tā nav "poza". Tas ir fakts. Un brīdī, kad tu vaino upuri, tu aizstāvi varmāku. Pieļauju, ka mūsu nesaprašanāš skaidrojams vienkārši ar to, ka varmākas poza tev ir pieņemamāka.