Nu, nu - tad Mūžīgo Uguni arī pa nakti slēgt ārā? Māte mums tikai viena, un viņai kapos bail. Puiši par viņu krituši, mēness gaismā vaigu tik blāvi jau redz, ka mākonis nākotnei godību laupa un pagātnei - nozīmību. Vai domāji - kapi ir dzīvajiem celti? Vai tomēr - mirušiem, kas savu mieru pelnījuši kaut tik daudz, lai viņus netraucētu vien pēdējā mierā ar kājām pret sauli un mirušām acīm pret māmuliņu? Bīsties zaimošanas, un ķecerības bīsties - ja tev būtu jākrīt par valsti, vai tu nelūgtu kaut kvadrātmetru nesabradātas zemes?