Es nezinu, vai risināt sevi ir solis atpakaļ, drīzāk vnk cilvēkiem nav tik daudz laika un resursu, jo uzkrātās šīzes summējas un tā jēdzīgi sevi risināt iekļauj risināšanu gan intelektuāli, gan fiziski, gan emocionāli. Laikietilpīgi. Spēkus prasoši. Drošivien tāpēc daudzi izvēlas vnk turpināt krāt savus kukuriņus pičpaunā vai nodzeras vai kkā citādi mēģina aizmirsties/ignorēt skumjas un sāpes.